Koļegova un viņas brālis skaidrojas par saviem īpašumiem; kategoriski noliedz aizdomas par nodokļu nemaksāšanu

Iespaidīgs dāvinājums

Bijusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone atlūgumu iesniedza maijā, bet viņas pēcteča meklējumi nevedās. Izsludinātais konkurss beidzās bez rezultāta, bet neoficiāli uzrunātie pretendenti viens pēc otra no amata atteicās, līdz jūlija vidū Pētersones pēctece beidzot bija atrasta. Tomēr pirms Koļegovas apstiprināšanas amatā medijos parādījās daudzi jautājumi par viņas amatpersonas deklarācijā paustajām ziņām.

Koļegova savā deklarācija rāda, ka desmit gadu garumā regulāri saņēmusi iespaidīgas dividendes no SIA "Pallogs", un uzreiz visu šo naudu atdevusi savam brālim Mārim Zudānam. Pēc pašas teiktā, kopsummā tas bijis 1,1 miljons eiro.

SIA "Pallogs" ražo koka paletes un nodarbina aptuveni 200 cilvēkus. Uzņēmums darbojas kopš 2001. gada, un Māris Zudāns līdz 2005. gadam bija tā 50% kapitāldaļu īpašnieks. Tad viņš savas kapitāldaļas uzdāvināja māsai; iemeslus devīgajam dāvinājumam abi neskaidro.

"Tā ir mūsu ģimenes lieta. Viņš man uzdāvināja šīs kapitāldaļas, un es viņas ar pateicību pieņēmu. Tāds bija tā brīža darījums," uzstāj Koļegova.

Ne apstiprina, ne noliedz

Portāls Pietiek.com ziņo, ka dāvinājums varētu būt saistīts ar Zudāna iepriekšējo darba vietu – SIA "Andreas Schutte Latvia", kurā viņš bijis viens no īpašniekiem. 2004. gadā – gadu pirms SIA "Pallogs" kapitāldaļu dāvinājuma – šim uzņēmumam izsludināta maksātnespēja. Pats Zudāns ne apstiprina, ne noliedz, ka šie notikumi būtu saistīti.

"Biju uzņēmies zināmas līdzsaistības par galvojumu pie kredīta un kādu periodu, kamēr norēķinājās, bija man neteiktu, ka problēmas, bet sarežģījumi. Vai tas ir saistīts – nu var visu ko sasaistīt," saka Zudāns.

Kādēļ uzņēmums kopš tā laika tā arī palicis Koļegovas īpašumā? Viņa skaidro – abi ar brāli plānojuši, ka Koļegova sāks uzņēmumu vadīt. Kad sapratuši, ka tas nenotiks, jo viņai izveidojusies karjera valsts pārvaldē, pirms diviem gadiem izlēmuši, ka kapitāldaļas atdāvinās atpakaļ. Tagad sabiedrības pievērstā uzmanība šo procesu paātrināšot.

Koļegova tikmēr arī uzsver: "Visi nodokļi ir samaksāti, un ir pilnīgi vienalga, vai šo naudu būtu saņēmis mans brālis vai es. Nodokļu apjoms ir pilnīgi vienāds un valsts ir saņēmusi visus nodokļus, kas ir bijuši."

Zemas likmes

Tikmēr kāds "Latvijas Avīzes" raksts izraisījis spekulācijas, vai SIA "Pallogs" netiek maksātas aplokšņu algas. Laikraksts bija aprēķinājis, ka kokapstrādes jomā zemākā stundas darba algas likme pērn bijuši 3,08 eiro, savukārt SIA "Pallogs" oficiāli saviem darbiniekiem vidēji maksājis tikai pat vienu centu vairāk – 3,09 eiro stundā. Māris Zudāns gan šos aprēķinus kategoriski noraida. Viņš uz interviju atbraucis bruņots ar grāmatvedības izdrukām, kuras rādot – vidējā stundas likme viņa vadītajā uzņēmumā ir lielāka par nozares vidējo. Piemēram, maijā tie bijuši 4,40 eiro, bet aprīlī 4,31 eiro.

Tikmēr sociālajos tīklos izplatīts kāds it kā izraksts no lietas Aizkraukles tiesā. Šajā lietā kāda sieviete cenšas piedzīt alimentus no savu četru bērnu tēva. Kā savu oficiālo ienākumu avotu viņa minējusi darbu SIA "Pallogs", kur ziemas mēnešos viņas vidējā oficiālā izpeļņa esot 150 eiro mēnesī.

Zudāns apšauba, vai šie dati varētu atbilst patiesībai, bet atzīst, ka skaitlis varētu būt arī reāls. Darbs kokapstrādes cehā esot gana primitīvs, un ne visi cilvēki strādāt nāk regulāri, tādēļ saņem attiecīgi mazākas algas.

"Varbūt, ka viņa ir bijusi darbā tikai piecas dienas mēnesī. Varbūt. Man grūti pateikt, bet par 150 eiro… nē tas nav iespējams," šaubās uzņēmuma vadītājs.

Negodīgi uzbrukumi

Koļegova tikmēr lepojas, ka SIA "Pallogs" esot VID lielo nodokļu maksātāju tā dēvētajā "baltajā sarakstā". Visus apgalvojumus par pretējo viņa noraida, kā negodīgus uzbrukumus.

"Es to uztveru, kā mēģinājumu iznīcināt mani kā personību. Faktiski tas, ko es šobrīd pārdzīvoju, tas nav prātam aptverams. Es nevaru izstāstīt savas sajūtas, bet tās visas sakņojas tajā, ka es gribēju darīt labu. Es gribēju darīt labu savai valstij. Ja taisnība uzvarēs un es vadīšu VID, tad pat viena darījuma atklāšana, kur šī pelēkā nauda grozās, pat viena tāda atklāšana, būs mana pārdzīvojuma vērta," viņa sola.

Jautā par kompetenci

Nodokļu eksperts, advokātu biroja "Sorainen" partneris Jānis Taukačs tikmēr atzīst – Koļegovas deklarācijās nav tiešu liecību par ko nelikumīgu vai pat par nodokļu optimizācijas mēģinājumiem. Viņaprāt, daudz būtiskāks šobrīd ir cits jautājums – vai nodokļu jomas nespeciāliste no Vides dienesta savā jaunajā amatā spēs darboties patstāvīgi?

"Jāsaprot, ka Koļegovas kundzei, protams, būs ārkārtīgi kompetenti padomnieki. Bet tādā gadījumā ir jautājums, vai viņa parakstīs visu, ko viņai sniedz padomnieki?" jautā eksperts.

Pati Koļegova gan noraida arī šo kritiku. Viņa uzsver, ka strādājot Valsts vides dienestā esot pamatīgi izpētījusi, viņasprāt, vissarežģītāko nodokli Latvijā – dabas resursu nodokli. Un tas Koļegovai dodot pārliecību, ka vajadzības gadījumā ātri apgūšot arī citus.