Augstskolās studētgribētāju skaits vēl mazāks nekā pirms gada
Latvijas augstskolas sāpīgāk nekā citus gadus šovasar izjūt to, kas jau agrāk tika prognozēts – dziļu demogrāfisko bedri. Proti, trūkst cilvēku, kas varētu studēt. Atsevišķām augstskolām, īpaši – reģionos, tas nozīmēs mazāk pieprasīto studiju programmu slēgšanu.
Publiski pieejamā statistika parāda satraucošu tendenci – no turpat 20 000 vidusskolas absolventu, mazāk nekā puse, vien 8 000, iesnieguši dokumentus kādā no 11 lielākajām Latvijas augstskolām. Ko dara pārējie – izvēlas braukt studēt uz ārzemēm, iestāties privātajās augstskolās vai nestudēt vispār – tādas statistikas ministrijai nav. Augstskolas gan pagarinājušas uzņemšanu līdz rudenim – tā ir cerība vēl piepildīt studiju programmas. Savukārt Rīgas augstākās mācību iestādes dzīvo visai mierīgi – tāpat kā strādāt, arī studēt vairums dodas uz galvaspilsētu, bet reģionos gan ir pamats satraukumam.
Agrita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore
Visas tās programmas, kur nevedas, runājam par slēgšanu. Problemātiska ir Liepājas Universitāte. Īpaši dabaszinātnes, kur studē 6 cilvēki. Tā ir valsts līdzekļu nelietderīga izmantošana.
Liepājai nevedas arī ar sociālo zinātņu, mākslas un pedagoģijas programmu piepildīšanu. Daudz vairāk studējošo labprāt redzētu arī Valmierā, Daugavpilī un Ventspilī. Pēdējā pieteikumu skaits vēl jūlijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija krities gandrīz uz pusi.
Pretēja aina ir Latvijas un Rīgas Tehniskajā universitātē – abas iestādes dominē populārāko studiju programmu topā. Pirmajā vietā tiesvedība, tai seko ārstniecība, datorzinātnes un komunikācijas. Par spīti vājajām skolēnu zināšanām matemātikā, piepildīt izdevies arī eksakto zinātņu programmas.
Tālis Juhna, RTU zinātņu prorektors
Mēs tiešām esam patīkami pārsteigti. Kopējais pieteikumu skaits pieaudzis, un prognozējam, ka skaits varētu pat būt +10%. Pieļauju, ka tas saistīts ar aktivitātēm, popularizējot inženierzinātnes. Un studenti redz darba iespējas. Tendence nav negatīva."
Grēks sūdzēties – tā situāciju raksturo arī Kultūras akadēmijā, kurai jau izdevies piepildīt budžeta vietas un noslēgt arī pa kādam maksas līgumam.
Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore
Acīmredzami atrodamies demogrāfiskās bedres zemākajā punktā, neskatoties uz to, esam specifiski. Un zinām, kādus speciālistus kur vajag. Rezultāts ir tāds, ka budžeta vietas piepildītas visas.
Viņa gan norāda, – par saviem 10-15 studentiem mazāk nekā pērn gan būšot, bet rektore ir enerģiska un nākotnē raugās cerīgi. Students var būt jebkurā vecumā.
Vēl gan valda cerība, ka pēc dažiem gadiem demogrāfiskā bedre būs garām, un studiju vecumu sasniegušo skaits būs lielāks nekā pašlaik.
Studiju programmu TOP10
- Tiesību zinātne (LU)
- Ārstniecība (LU)
- Datorzinātnes (LU)
- Komunikācijas zinātne (LU)
- Datorsistēmas (RTU)
- Informācijas tehnoloģija (RTU)
- Muitas un nodokļu administrēšana (RTU)
- Būvniecība (RTU)
- Vadības zinības (LU)
- Psiholoģija (LU)
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Agrita Kiopa, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktore
Tālis Juhna, RTU zinātņu prorektors
Rūta Muktupāvela, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore