Vai iedzīvotāji atceras, kāda loma Augusta pučam bija Latvijas ceļā uz neatkarību?

Kamēr vēsturnieki vēl turpina vērtēt 1991. gada augusta puča notikumu aspektus, daudzi iedzīvotāji divdesmit piecus gadus vecos notikumus jau piemirsuši vai uztver tos ar zināmu vienaldzību.

"Kā tas ir saistīts ar Latviju, es pateikt nevarēšu," teic rīdziniece Kristīne.

"Nezinu, vieni nāca, otri gāja, bet tautai, kas gribēja savu Latvijas valsti, tas palīdzēja," saka rīdzinieks Igors.

Video

Rīdziniece Dace norāda: "Es biju maza, bet paliek atmiņās no vecākiem emocijas, ko viņi toreiz pārdzīvoja".

1991. gada 19. augustā vairāki toreizējie komunistiskās partijas un VDK darboņi nolēma pārņemt varu, paziņojot, ka toreizējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs ir slims un rīcībnespējīgs. Latvijas Aukstākā Padome bija pirmā, kas pieņēma lēmumu pučistus neatbalstīt.

Turpmākie notikumi risinājās strauji – Latvijas Augstākā Padome, baidoties, ka Maskavai paklausīgās un janvāra barikāžu laikā sevi jau parādījušās īpašās milicijas vienības jeb OMON varētu pārņemt varu, pieņēma konstitucionālu aktu par valsts statusu un pārejas perioda beigām, paziņojot par Latvijas Valsts neatkarību.

Šodien Barikāžu muzejā notika konference 25 gadi Latvijas Republikas atjaunošanai de facto, kur vēsturnieki atzina, ka šī diena ir otra nozīmīgākā valsts vēsturē aiz 1918. gada 18. novembra.

Vēsturisko notikumu atcerē tiks aizvadīta arī šīs nedēļas nogale. Rīt tiks svinēta Zemessardzes dibināšanas 25. gadadiena, savukārt svētdien ar dažādiem pasākumiem tiks godināta 25. gadskārta kopš konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu pieņemšanas.