Par Igaunijas nākamo prezidenti varētu kļūt dāma, kurai ir saistība ar Latviju

Igaunijā tāpat kā Latvijā prezidentu ievēl parlaments, tomēr  gadījumā, ja 3 kārtās tas neizdodas, kaimiņvalstī talkā tiek saukti pašvaldību deputāti. Eksperti un politiķi ir pārliecināti, ka šoreiz gaidāms tieši šis scenārijs. Šobrīd katra partija izvirzījusi savu kandidātu un pagaidām kompromisos neielaižas. Tāpēc pat pieredzējušākie politologi atturas prognozēt, kurš galu galā ieņems Ilvesa krēslu. Politikas komentētājs Ahto Lobjakas pauž pārliecību, ka neviena no partijām nav noskaņota prezidentu izraudzīties ātri.

Man pašlaik izskatās, ka Reformu partija un tās premjerministrs nav gatavi jebkādām sarunām ar citām partijām. Tas, ko mēs augusta beigās redzēsim parlamentā, būs formālas 3 vēlēšanu kārtas bez jebkādām sarunām starp partijām. Reformu partijas kandidāts Sīms Kallas saņems savas 30 balsis, citi kandidāti – savas, bet prezidenta ievēlēšanai vajadzīgas 68. Tāpēc tālāk jautājums nonāks elektorātu kolēģijā, kas, protams, visu pamatīgi sarežģī, jo kolēģijas balsojumā piedalās vairāk nekā 300 cilvēki.

Arī Tallinas Universitātes lektors Toni Sarts uzskata, ka parlamentam vienoties par kopīgu kandidātu neizdosies, vismaz sākotnēji nekāda tirgošanās nenotiks.

Ir pilnīgi neparedzami, kurš uzvarēs šajās vēlēšanās. Ir diezgan skaidrs, ka prezidents netiks ievēlēts parlamentā, bet elektoru kolēģijā septembrī. Tomēr es domāju, ka jebkurā gadījumā, ja šīs vēlēšanas nonāks līdz balsošanai kolēģijā, kaut kādiem kompromisiem starp partijām būs jābūt, īpaši otrajā raundā, kad būs palikuši 2 kandidāti.

Lai izvirzītu prezidenta kandidātu, nepieciešams 21 deputāta paraksts, tāpēc tiesības pieteikt kandidātu faktiski ir tikai lielajām parlamenta partijām. Šobrīd oficiāli izvirzīti 4 kandidāti – no Reformu partijas Sīms Kallass – bijušais Igaunijas premjers un Eiropas Komisijas viceprezidents. Koalīcijā ietilpstošie sociāldemokrāti prezidenta vēlēšanām izvirzījusi parlamenta spīkeru Eiki Nestoru, Savs kandidāts ir arī Trešajam koalīcijas partnerim – "Par Tēvzemi un Res Publica" apvienībai, kas valsts galvas amatā vēlas redzēt juristu Allaru Jeku. Savukārt opozīcijā esošās Centra partijas kandidāte ir bijusī izglītības ministre Maili Repa. Visi šie kandidāti vēlēšanām gan oficiāli varēs tikt pieteikti tikai 4 dienas pirms vēlēšanu pirmās kārtas. Igaunijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andress Kasekamps uzskata, ka tik sarežģīta situācija ar prezidenta izvēli Igaunijā vēl nav bijusi.

Neviena partija negrib dot ceļu kādam citam. Sava kandidāta izvirzīšanu tās uzskata par prestiža jautājumu. Jebkurā gadījumā, lai kāds no kandidātiem iegūtu 2/3 balsu, ir jāpanāk vienošanās koalīcijas starpā, turklāt piesaistot arī daļu opozīcijas. Tas šobrīd izskatās nereāli. Vienīgais kandidāts, kam ir šādas cerības, ir Sīms Kallas. Tomēr problēma ir tāda, ka viņa pārstāvētajai Reformu partijai jau ir premjera un eirokomisāra portfelis un citas partijas, visticamāk, negribēs, ka visi galvenie amati tiek vienai partijai.

Reformu partijas deputāts Kalle Pallings ir viens no retajiem, kas uzskata, ka prezidentu ir izredzes izraudzīties kādā no kārtām parlamentā, un, tieši vadoties no šiem apsvērumiem, par politiskā spēka kandidātu izraudzīts partijas dibinātājs Sīms Kallass.

Es domāju, ka parlamentam ir jāparāda vēlme sadarboties, lai izvēlētos labāko prezidentu Igaunijai. Pasaulei, Eiropai un mūsu reģionam šobrīd nav vieglākais laiks. Tāpēc mums bija vairāki kandidāti, kam varētu būt atbalsts. Es domāju, ka Kallasam ir labākās izredzes. Ievēlēt prezidentu ir parlamenta pienākums.

Tikmēr pamatīgu kritiku prezidenta kandidāta izvēlē Reformu partija izpelnījusies no koalīcijas partneres – sociāldemokrātu partijas. Tās vadītājs Andress Anvelts uzskata, ka pie tā, ka koalīcija nav vienojusies par vienotu kandidātu, vainojama tieši premjera partija.

Sāksim ar vasaru. Lielākā problēma bija, Reformu partija nebija spējīga vienoties par 1 kandidātu. Tā diskutēja uzreiz par trijiem. Un pat tagad, kad oficiāli tika izvirzīts Sīms Kallas, premjers – Reformu partijas vadītājs pavēstīja, ka balsojumam elektorātu kolēģijā viņi iespējams, virzīs ārlietu ministri Marinu Kaljurandu. Tas parāda, ka Reformu partija iekšienē ir sašķēlusies. Ja balsojumam septembrī viņi virzīs divus kandidātus, tad no viņiem neuzvarēs neviens.

Ārlietu ministre Marina Kaljuranda ir populārākā kandidāte iedzīvotāju vidū, to rāda socioloģisko aptauju dati. Tomēr pret viņu kā iespējamo prezidenti kategoriski iestājas Igaunijas konservatīvā tautas partija, kas ideoloģiski ir ļoti līdzīga Latvijas nacionālajai apvienībai. Tā uzsver, ka Kaljuranda ir krieviete un 1 miljona iedzīvotāju vidū ir iespējams atrast kandidātu, kas ir igaunis, turklāt Kaljuranda esot paudusi vairākas nepieņemamas lietas, tostarp par Krievijas okupētajām teritorijām Narvas pierobežā.

Tomēr, kā norāda politikas komentētājs Ahto Lobjakas, arī Reformu partijas izvirzītajam kandidātam Sīmam Kallasam ir savi traipi reputācijā, kas viņa atbilstību prezidenta postenim daudziem liek apšaubīt.

Kallasa skapī ir vairāki skeleti. No tiem lielākais saistīts ar 10 miljonu aizdevuma lietu laikā, kad viņš bija Igaunijas bankas prezidents. Tika veikts apšaubāms aizdevums, no kura atgūt līdz šim izdevies tikai 2 miljonus dolāru. Bija tiesa, Kallass tika cauri sveikā, pat vēlāk kļuva par premjeru. Tomēr lieta tā arī nav tikusi atrisināta.

Igaunijas ārlietu ministre Marina Kaljuranda ir pie partijām nepiederoša politiķe, tomēr viņas politiskā karjera vienmēr tikusi saistīta ar valdošo Reformu partiju. Viņa pati partijas valdei ieteikusi balsojumam parlamentā izvirzīt Sīmu Kallasu, bet pati būtu gatava startēt balsojumam elektoru kolēģijā.

Es jau esmu teikusi, ka mans priekšlikums bija dot priekšroku ir Sīmam Kallasam startēt balsojumā parlamentā, un ja viņš tiks ievēlēts, es viņu apsveikšu. Ja tas tā nenotiks, esmu aicinājusi atbalstīt mani elektoru kolēģijā.

Zīmīgi, ka Marina Kaljuranda ir vēl viena Igaunijas amatpersona, kam ir saistība ar Latviju.

Mans tēvs bija latvietis, bet diemžēl viņš mani neaudzināja. Esmu dzīvē viņu satikusi tikai dažas reizes. Tāpēc es diemžēl nezinu latviešu valodu un kultūru. Bet man tā pietrūkst. Es būtu gribējusi, lai viņš manā dzīvē spēlē lielāku lomu un iepazīstina ar manām latviešu saknēm. Man ir vairāki latviešu draugi. Pat bez valodas un kultūras zināšanām man pret Latviju ir ļoti laba sajūta.

Jāpiebilst, ka gadījumā, ja arī elektoru kolēģijā jauno Igaunijas prezidentu izraudzīties neizdotos, tad jaunā valsts vadītāja izvēle sāktos no jauna – ar kandidātu izvirzīšanu parlamentā. Šāds scenārijs gan ir maz ticams.

Foto

Video