Igaunijas ārlietu ministre: Krievija joprojām ir viens no lielākajiem draudiem Austrumeiropā

Pirms 25 gadiem Igaunijas neatkarība defacto tika atjaunota dienu ātrāk nekā Latvijā, tāpēc svinības par godu šim notikumam mūsu kaimiņvalstī notiks jau sestdien. Lielākie svētku pasākumi gaidāmi Tallinā, pie parlamenta ēkas, kur jau šodien uzslieta skatuve. Tomēr tāpat kā latvieši un lietuvieši, arī igauņi pilnīgi droši nejūtas. Bažas rada neprognozējamā kaimiņvalsts – Krievija.

Sekot līdzi notikumiem Krievijā nozīmē arī rīcību. Eiropas savienība un Nato un citas rietumu valstīm ir līdzīgs viedoklis par Krievijas agresīvo un provokatīvo rīcību. Mēs to esam vairākkārt atkārtojuši un to darīsim arī turpmāk, ka nekad netiks atzīta Krimas okupācija, mēs uzskatām, ka nevienai pasaules valstij nav tiesību izlemt citas valsts nākotni. Krievija ir pārkāpusi starptautiskos likumus, tāpēc Attiecībā uz Eiropas drošību mūsu reakcija uz šo likumu pārkāpšanu stingra un apņēmīga. Tāpēc ir ieviestas sankcijas un mēs atkārtoti lūdzam Krieviju ievērot starptautiskās saistības un Minskas vienošanos.

Tomēr bez kara starp Krieviju un Ukrainu drošības riskus rada arī terorisms un imigrācijas problēmas. Šajā ziņā Igaunijas ārlietu ministri uztrauc Eiropas savienības vienotības vājināšanās.

"Eiropa saskaras ar daudzām mazām krīzēm. Tas nav tikai Brexit, bet arī terorisms, drošības draudi, migrācija, attiecības ar Turciju, kas pēdējā laikā mainās. Ir vairāki aspekti, kam mums jāpievērš uzmanība. Es ticu Eiropai un es ticu Eiropas savienībai. Es domāju, ka solidāri rīkojoties kopā un sadarbojoties, šīs krīzes ir pārvaramas," teic Igaunijas ārlietu ministre.

Jāpiebilst, ka Igaunijas ārlietu ministre ir pieteikusi sevi cīņā par Igaunijas prezidenta amatu. Pirmais balsojums kaimiņvalsts parlamentā gaidāms jau pēc nedēļas. Skaidrības par to, kurš sēdīsies Tomasa Henrika Ilvesa vietā, gan pašlaik nav nekādas.

Video