Ulubeles vadītāja sašutusi: deputāti māna dzīvnieku saimniekus un atbalsta pagrīdes suņu audzētājus
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone ir sašutusi par Saeimas lēmumu nepaplašināt suņu čipēšanas iespējas Latvijā. Noraidot grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, čipēšanas procedūras cena joprojām daudziem būs nepieejama, jo to veiks tikai veterinārārsti. Turklāt tautas kalpi māna tūkstošiem četrkājaino mīluļu saimniekus un lobē pagrīdes suņu audzētāju intereses, kas nevēlas pieļaut Latvijas suņu reģistra izveidi.
Latvijas suņu čipēšana jeb reģistrāciju bija paredzēts pabeigt līdz šī gada beigām. Taču process virzās ļoti lēni, jo no aptuveni 160 tūkstošiem suņu, atzīmēti ir ap 40 000. Galvenais iemesls ir procedūras dārgums. Šobrīd ekskluzīvas tiesības to veikt ir vetārstiem, kas prasa astronomiskas summas.
Lai nāktu pretī suņu īpašniekiem, pēc dzīvnieku draugu ieteikuma, Zemkopības ministrija sagatavoja likumprojektu, kas ļautu suņus čipēt arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem un dzīvnieku patversmju darbiniekiem. Tika noteikta maksimālā pakalpojuma cena: 15 eiro. Taču Saeimas vairākums likumprojektu noraidīja.
Pret čipēšanas veicēju loka paplašināšanu asi iestājas deputāte Inguna Rībena: "Suņa mikročipēšana ir medicīniska procedūra, kuras laikā tiek šķelta suņa āda un suņa ķermenī tiek ievadīts svešķermenis. Procedūras laikā var sākties asiņošana, dzīvniekam var būt ļoti sāpīgi. Ja trāpa nervā, tas var izsaukt agresiju un bailes. Veterinārārsts vismaz var veikt anestēziju. Vai kāds no Jums atļautos savu suni pakļaut šādam eksperimentam?"
Sašutumu par to, ka Rībena māna savus kolēģus un suņu saimniekos un faktiski liek šķēršļus vienota suņu reģistra izveidei, neslēpj patversmes Ulubele vadītāja Ilze Džonsone: "Mums nav bijusi saruna ar Rībenas kundzi, bet protams tās nepatiesības tur ir ļoti daudz. Bažas par sarežģīto manipulāciju, ka tā ir ārstnieciska manipulācija – tas absolūti neatbilst patiesībai! Tas, ka ka patversmes šos te grozījumu neatbalsta, tas absolūti neatbilst patiesībai.
Džonsone secina, ka Saeima ar šo lēmumu faktiski atbalsta pagrīdes suņu audzētājus un negodprātīgas patversmes, kuras eksistē tikai tāpēc, ka suņi nav nekur reģistrēti. "Protams viena no grupām, kas absolūti nav ieinteresēta, lai šis reģistrs būtu pilnvērtīgs un tajā būtu informācija par jebkuru suni, ir tā saucamie pagrīdes dzīvnieku audzētāji," viņa saka.
Tāpat reģistra neesamība pasargā no soda nežēlīgus suņa saimniekus, kuri pieradināto mīluli vienkārši pamet uz ielas. Džonsone gan apņēmusies nemest plinti krūmos, un sola Saeimā cīnīties, lai suņu reģistrācija, kas Latvija ir obligāta, tāda arī būtu.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
