Netiks turpināta kampaņa, kuras laikā darbam Latvijā piesaistīja ārzemēs studējošos jauniešus

Jekaterina Romaņenko ir viena no septiņiem šā gada programmas Darbs valsts pārvaldē dalībniecēm. Viņa darbu Laikmetīgās mākslas muzejā Parīzē nomainīja uz darbu Valsts administrācijas skolā tepat Rīgā.

Jekaterina Romaņenko, Valsts administrācijas skolas Mācību daļas starptautiskā koordinatore:
Tobrīd es biju apmēram piecus gadus dzīvojusi un strādājusi Francijā, un strādājusi lielākoties privātajā sektorā, un tieši biju domājusi nedaudz mainīt savas karjeras virzienu – strādāt Latvijas labā, varbūt Briselē Eiropas Komisijā, parlamentā vai varbūt vēstniecībās. Tieši šī pieredze mani motivēja iegūt pieredzi valsts pārvaldē, kas varētu pēc tam ietekmēt manu tālāko karjeru.

Foto

Jekaterina stāsta, ka starptautiskā pieredze gan palīdz, gan traucē valsts pārvaldes darba ikdienā.

Jekaterina Romaņenko, Valsts administrācijas skolas Mācību daļas starptautiskā koordinatore:
Palīdzēja varbūt tas, ka tu atbrauc no ārzemēm uz Latviju un skaties uz visām pārmaiņām no malas. Kā saka, skats no malas ir tas objektīvākais. Savukārt, traucē tas, ka varbūt ka gribas, lai viss būtu tā, kā tu esi pieradis redzēt, arī tā lingvistiskā vide manā izpratnē ir mainījusies, jo atkal ir latviešu, krievu, angļu valoda, jo darba līgumos vai darba gaitā mēs daudz izmantojām angļu valodu.

Pagājušajā gadā programmai Darbs valsts pārvaldē pieteicās vairāk nekā 140 cilvēki, no kuriem darbu valsts pārvaldē ar atalgojumu tūkstoš eiro mēnesī ieguva seši. Šogad pieteikumu bija gandrīz piecās reizēs mazāk, savukārt dalībai programmā tika izvirzīti septiņi cilvēki. Kaut gan interesentu skaits ir samazinājies, Valsts kancelejā atzīst, ka ir uzlabojies pretendentu zināšanu un kvalifikācijas līmenis.

Baiba Medvecka, Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja:
Šiem jauniešiem ir labas analītiskās domāšanas prasmes, stratēģiskā domāšana, elastība, radošums pat un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, līdz ar to valsts pārvaldē savā ziņā iegūst tādu gatavu ierēdni.

No sešiem programmas dalībniekiem, kas projektā iesaistījās pērn, trīs cilvēki darbu turpina valsts pārvaldē, savukārt pārējie ir atraduši darbu privātajā sektorā. Galvenais ieguvums – visi ir palikuši Latvijā.

Reemigrācijas programmas Darbs valsts pārvaldē otrā kārta visdrīzāk būs pēdējā, jo, pēc Valsts kancelejas pārstāvju paustā, šīs projekts vairs neesot budžeta prioritāšu sarakstā – tas esot pārāk dārgs. Šobrīd Jekaterina un citi programmas dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīva projekta, kurā jauniešiem ar Latvijā iegūto izglītību tiks piedāvāta iespēja strādāt valsts pārvaldes iestādēs.

Video