Jaunieši – invalīdi, slinki bērni un pārtikšana no pabalstiem: skarba ainiņa slavenās Lauku sētas pusē
Jau pavisam drīz, skatītāju sajūsmas pavadīti, darbos kādā no Latvijas saimniecībām metīsies jaunie Lauku sētas varoņi. Tikmēr pagājušās sezonas filmēšanas vietā, Beverīnas novada Rozītēs, pie Valentīnas Roziņas viss tik raiti neiet – saimniece nespēj atrast cilvēkus, kas par godīgu algu būtu gatavi strādāt laukos.
"Ziņās nupat dzirdēju, ka valstī palielinājies bezdarbs. Kāds valstī var būt bezdarbs, ja man nav, kas strādā? Visu vasaru nevarēju atrast strādniekus. Piecus mēnešus pati nokopu teļus," sarunā ar Skaties.lv sašutumu pauž Valentīna.
Viņa iezīmē visai nelāgu ainiņu – cilvēki, kas atnāk pieteikties darbam, noskaidro, cik maksās, par veicamajiem pienākumiem nemaz nepainteresējoties.
"Bija man iepriekš traktorists – ar darbu nevar tikt galā, bet naudu prasa. Esot par daudz, nevarot padarīt. Nupat atnāca viņa vietā jauns darbinieks un uzreiz izdarīja divas reizes vairāk nekā tas iepriekšējais.
Cits gadījums – piesakās darbā dzirdināt teļus un domā, ka pietiks ar to, ja nometīs spaini teļam priekšā – darbs padarīts. Cilvēkiem vairs nav pareizas attieksmes pret pienākumiem, neviens necenšas.
Cilvēki Latvijā negrib strādāt! Grib dzīvot tikai uz pabalstiem. Par daudz mums visādu pabalstu. Un pati valsts jau pie tā vainīga!
Kurp mēs ejam, ja nav ļaužu, kas laukos strādā? Un es tāda neesmu viena – darbinieku trūkst arī kaimiņos, nav, kas strādā veikalos. Kāds bezdarbs? Trūkst strādāt gribētāju!
Cik naudas mēs izšķiežam bezdarbniekiem? Ir jāpārstāj tik dāsni dalīt pabalstus – nāc un strādā, un par to arī saņemsi savu naudu.
Es uzskatu, ka bezdarbnieku pabalstiem nemaz nevajadzētu būt, ja stāv tukšas darba vietas. It īpaši, ja cilvēks pats aiziet no darba. Kāds pabalsts, ja tu pats aizgāji? Bet tādu piemēru ir simtiem – drusku kaut ko padari un tad atkal dzīvo uz pabalstiem," dusmīga saimniece.
Nācijas traģēdija – pusaugu invalīdi un resnie bērni
Saimniece novērojusi vēl kādu baisu tendenci. Kārē pēc papildu pabalstiem, jaunie cilvēki masveidā "kļūst" par invalīdiem. "Atbrauc cilvēki, 25 gadi, visiem "grupas", visi invalīdi! Nevarot kartupeli izrakt!
Mīlīši, man ir operēta kāja, bet es strādāju un kustos, man nav nekādas "grupas"! Kas ar mums notiek, ja visi jaunie cilvēki tagad ir invalīdi?" šausmās Valentīna.
Otrs klupšanas akmens esot jaunatnes nepārvaramais slinkums. Valentīna neslēpj, ka pati savu mazdēlu, kurš mācās 7. klasē, vasarā piepalīdzēt saimniecībā piespiedusi ar skandālu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Kur mēs mācām to jaunatni? Pusaudži visu vasaru to vien dara, kā dauzās ar draugiem. Vecāki nopērk telefonus un citas mantas.
Es savam mazdēlam pateicu tā: ja nepalīdzēsi man saimniecībā, nekāda telefona nebūs! Sākumā viņš bija dusmīgs, bet tad sāka strādāt, un, redzot sava darba augļus, iepatikās. Vasaras beigās mazdēls bija ļoti apmierināts un lepns par padarīto un to, ka pats sev nopelnījis telefonu.
Bērni jau no mazotnes jāmāca strādāt – jāatrod darbiņi, kur viņi varētu palīdzēt un justies lietderīgi. Cilvēks, kurš mācīts strādāt no bērna kājas, pēc tam būs veiksmīgs dzīvē, jo viņš zinās, kādu gandarījumu sniedz padarīts darbs.
Ja jau no mazotnes māca dirnēt dīvānā un prasīt naudu citiem, tad tā tas arī paliks – tur nekāds darītājs neizaugs," vecākus pamāca Valentīna, atgādinot, ka agrāk bērni vasarās palīdzējuši omītēm lauku darbos, kamēr tagad sēž pie datoriem un blandās apkārt ar draugiem.
Visu šo situāciju Valentīna var apzīmēt ar vienu vienīgu vārdu – traģēdija.
"Arī skolās vairs netiek mācīts, ka darbs dara darītāju. Un pēc tam brīnās, ka mūsdienu bērniem ir liekais svars. Mēs aizmirstam vienkāršās patiesības – dirnēšana dīvānā jau rada to lieko svaru.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Man nesen uz saimniecību atbrauc viešņa un brīnās – oo, kā tev izdevies notievēt! Atbildu, ka vienkārši – es strādāju. Jebkā darīšana ir labāka nekā sēdēšana un vaidēšana, cik viss slikti. O, tiešām, es arī varētu pastrādāt – secina viešņa," paradoksu tautas domāšanā skaidro Valentīna.
Lauksaimnieka alga pret VID vadītāja peļņu – kuram vairāk?
Lauksaimniece ir nikna par amatpersonu izteikumiem, ka nodokļu maksātājiem nebūtu jāatbalsta zemniekus.
"Kā nav kauna! Saeimā sēžot viņi kaut ko ražo? Es reāli strādāju un man atmet santīmus, bet finālā vēl pasaka, ka es tērējot nodokļu maksātāju naudu!
Mēs, lauksaimnieki, jau esam tie, kas reāli kaut ko ražo, bet par mums vienkārši pasmejas, draud ar inspekcijām. To kontrolētāju un inspekciju jau saradies vairāk nekā pašu darītāju.
Visi māk "nolikt" darba devēju, bet vai paši strādāt māk?" jautā uzņēmīgā sieviete. Viņa nu jau vairs spēj tikai rūgti pasmaidīt par algu nevienlīdzību – kamēr lauksaimnieks pelna "santīmus" , VID vadītājam pienākas 8000 – summa, kas Valentīnai ne sapņos nerādās.
"Kad beigsies šī algu nevienlīdzība? Jaunībā, kad strādāju kolhozā, mana alga bija 100 rubļi. Kolhoza direktors, kura pakļautībā tiešām bija neskaitāmi cilvēki, saņēma 130 rubļus," piemēru no ne tik senas pagātnes atgādina saimniece.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Valentīna cer, ka šova Lauku sēta popularitāte kaut kādā veidā varētu celt īsta darba prestižu un motivēt tautu nebaidīties no dzīves un darba laukos. Pie viņas joprojām šad tad atbrauc ciemos šova dalībnieki, ciemošanās laikā labprāt pieliekot roku arī kādos darbos.
"Ja te būtu slikti, tādas pilsētas dāmas kā Violeta nemaz nebrauktu šurp. Ne cilvēki te pārstrādājušies, nekā. Vienkārši tauta kļūst slinka – visi grib pelnīt naudu par neko, neviens vairs negrib strādāt reālu darbu.
Par to ir jārunā valstsvīriem nevis jālemj par lauksaimniecību likvidēšanu. Tā arī saka mums: nav labi – likvidējaties! Nu, nolikvidēsimies un ko tad? Ko jūs darīsiet? Kurš ražos? Par lauku dzīvi vajag runāt, vajag kliegt skaļi. Varbūt kāds sadzirdēs," cerību, kurai gan pati vairs netic, izsaka Valentīna.
“Lauku sētā” darba daudz! Gadu no gada 12 azartiski un apņēmības pilni dalībnieki ir gatavi mesties iekšā lauku dzīves izaicinājumos, lai cīnītos par naudas balvu līdz pat 10 000 eiro. Katru nedēļu dalībniekus sagaida jauns darbs saimniecībā, par kuru viņi var nopelnīt papildus naudu balvas fondam un nedēļas beigās – viena dalībnieka izbalsošana. Šova vadītājs Jānis Rāzna pamanīs visu – gan sliņķus, gan čaklos, spēs motivēt, uzklausīs un neļaus slinkot.
