Saeimā paklusām grib atcelt likumu, kas liedz narkotiku lietotājiem iegūt autovadītāja "tiesības"

2014. gadā, kad Latvijā plosījās tā sauktā "spaisa" sērga, Saeimas deputāti pieņēma bargu likumu – cilvēki, kuri pieķerti lietojam narkotikas, divus gadus nevar iegūt autovadītāja apliecību. Vienlaikus bargāk vērsās arī pret dzērājšoferiem, pasakot -, ja viņi izraisījuši avāriju, "tiesības" varēs atgūt tikai tad, kad pēc visu pārējo sankciju izciešanas, būs dzēsta arī sodāmība. Liels bija deputātu pārsteigums tagad, kad ierēdņi centās šos grozījumus paklusām no likuma atkal izslēgt.

Andrejs Judins, Saeimas deputāts:
Es uzskatu, ka tā ir sabotāža. Tā ir likumdevēja gribas nepildīšana un ļoti pasliktina situāciju arī tas, ka tagad tiek mēģināts paslēpt šos budžeta likumprojektā jautājumus, kas nav saistīti ar budžetu un šādā veidā risināt.

Uz paklāja Saeimā tika izsaukti Iekšlietu un Satiksmes ministrijas pārstāvji. Viņi taisnojās – kad likuma grozījumi pieņemti, atklājies, ka dzīvē tos piemērot nevar. Problēmas ir tehniskas, piemēram, Krimināllikums nenodala cilvēkus, kuri narkotikas glabā, lieto vai tirgo, tādēļ juridiski nevar noteikt, kuri no viņiem drīkst un kuri nevar tikt pie autovadītāja "tiesībām". Un problēmas esot arī ētiskas – narkotiku lietotājus ir jāmēģina ārstēt, nevis uz mūžu nodalīt no pārējās sabiedrības.

Evika Siliņa, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre:

Ko tad mēs gribam? Šīs personas zināmā mērā ir uzskatāmas par slimiem cilvēkiem, ja viņi ir lietotāji. Mēs vēlamies, lai šie cilvēki resocializējas, lai atgriežas dzīvē. Mēs ar šo normu faktiski pasakām, – jūs nevarēsiet arī braukt ar auto, tas nekādā veidā neveicina viņu socializēšanos un atgriešanos dzīvē.

Beigu beigās ierēdņi un politiķi vienojās par kompromisu – tik vienkārši un paklusām bargie dzērājšoferu sodi no likuma netiks izslēgti, bet jautājums kā tīri tehniski tos ieviest dzīvē, tiks risināts darba grupās.

Video