Smagi slimais Austris, par spīti atteikumam ārstēt, svin svētkus un aicina mīlēt mūsu valsti!
Valsts svētki ir laiks, kad ne vien pieminēt mūsu varoņus, bet arī pavērtēt pašu attieksmi pret valsti. Un tās attieksmi pret mums. Šonedēļ daudz runājām par smagi slimo Baibu, kura Tartu gaida aknu transplantu. Taču tāda pati diagnoze ir arī viņas vienaudzim Austrim, kurš zvanu no Igaunijas, ka ir atrasts donors, gaida savās mājās Iecavā.
Austra un viņa mammas Ilzes mājās Iecavā šodien smaržo pēc štovētiem kāpostiem un mednieku desiņām. Saklāts skaists svētku galds, un ir laiks apturēt ikdienas skrējienu, lai atskatītos uz aizgājušajiem septiņiem gadiem. No brīža, kad tolaik vien 18 gadīgajam Austrim diagnosticēja reto saslimšanu, kas attīsta aknu cirozi, līdz sestajam rindā uz aknu transplantāciju Igaunijā.
Šad tad pēdējos gadus saucu par piedzīvojumu, ko nenovēlu nevienam… Paldies Dievam, šobrīd jūtos labi! Cik nu labi tas ir iespējams.
Ar "labi" Austris saprot to, ka diendienā jādzer zāles, ir tāds nogurums, ka 3 – 4 reizes jāiet nosnausties, un uz Staro, Rīga! vai svētku uguņošanu viņš nebrauks, jo jāgaida zvans no Tartu. Soma sakrāmēta, un brīdī, kad būs donors, četru stundu laikā jāierodas slimnīcā.
Taču abi ar mammu viņi ir pat pārsteidzoši gaiši. Visvairāk viņiem prieks par līdzcilvēkiem, kuri saziedoja operācijai vajadzīgos 40 000 eiro. Tēvs tikmēr devies peļņā uz Zviedriju.
Ilze Auguste, Austra mamma:
Ziniet, ir tikai pateicība, spēka piepildījums, ka neesam vieni. Ir cilvēki, kuri nepazīst mūs, bet ir gatavi palīdzēt!
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tieši Latvijas cilvēkus, nevis valstsvīrus Ilze arī uzskata par mūsu īsteno valsti. Lai gan aizvainojumu ne uz vienu viņa netur, jo saprot – ja budžetā nauda būtu, Austrim palīdzētu. Tieši pretēji, viņa svētkos aicina katru aizdomāties, kā attiecamies pret Latviju.
Ilze Auguste, Austra mamma:
Pirmām kārtām mēs dzīvē ejam ar saviem vārdiem, un tajos ir spēks. Ar tiem var darīt dzīvu un var nogalināt. Ko darām attiecībā uz valdību? Lielākā daļa ir neapmierināti, nolād, un pēc tam dzied himnu "Dievs, svētī Latviju!". Tas neiet kopā! Jālūdz, lai Dievs dod valdībai gudrību pareizi rīkoties! Lai tā ir par paraugu mums!
Abi apzinās – lai Austris dzīvotu, kādam ir jāmirst. Viņi jau šobrīd lūdz arī par šo cilvēku. Un aicina katru aizdomāties par visai jūtīgo un Latvijā maz cilāto tematu – vai orgāni kapā būs vajadzīgi? Paši jau pateikuši – kad mirs, lai ārsti ņemot, kas vajadzīgs, ja vien tā spēs glābt kāda dzīvību.
