Eglīšu eksports: Latvijā audzētās eglītes ir pieprasītas Zviedrijā un Somijā

Sudrabegles ir diezgan pieprasītas tirdzniecības vietās, jo uz tām ļoti labi turas skujas un viegli karināt dažādas rotas, stāsta Stādu audzētāju biedrības vadītājs. Tikpat labi tiek pirktas parastās Latvijas egles un baltegles.

Ekrānuzņēmums

Izvēloties griezto eglīti, jāpievērš uzmanība divām lietām. Pirmkārt, cik labi turas skuja pie zariem, kā arī zaru lokanībai. Jo, ja tas tā nav, tad tā ir visai droša pazīme, ka eglīte griezta sen.

Stādu audzētavās decembra vidus ir karstākais laiks – jāpaspēj apmierināt augošu pieprasījumu pēc Ziemassvētku kociņiem, turklāt lai tie nesāktu ātri birt, egles jācērt ļoti tuvu pašai pārdošanai. Šis arguments ir svarīgs konkurencē ar ievestajām eglēm.

Stādu audzētavas "Dimzas" darbinieces Sabīne un Dace sagatavo pārdošanā Ziemassvētku kociņus, kuri tikko ir atvesti no meža. Viņas pielīdzina un atlasa smukākās tirgošanai.

Eglīšu audzētāju Latvijā ir pāri simtam. Aptuveni 10 no tiem nodarbojas arī ar Ziemassvētku kociņu eksportu – pārsvarā uz Ziemeļvalstīm – Zviedriju un Somiju.  Iespraukties šajā egļu biznesā izdevies tāpēc, ka mēs varam piedāvāt eksportēt egles par trešdaļu lētāk nekā piemēram dāņi, kuri ir lielākie Ziemassvētku kociņu eksportētāji Eiropā. Ir arī tādi audzētāji, kuri sāka eksportēt Latvijā audzētās sudrabegles podiņos Uzbekistānā un Kazahstānā.

Arī pie mums pēdējā desmitgadē arvien biežāk cilvēki izvēlas uz Ziemassvētkiem iegādāties eglīti podā. Atšķirībā no grieztajiem kociņiem, kas Latvijas tirdzniecības vietās nonāk ne tikai no pašmāju mežiem un kokaudzētavām, bet arī no citām Eiropas valstīm, podos esošās egles pārsvarā ir audzētas tepat Latvijā.