Francijā pagarināts ārkārtas stāvoklis; gatavojas jauniem teroraktu draudiem

Eiroparlamenta mītnes vietā paaugstināts trauksmes līmenis izziņots jau vairāk nekā gadu. Kā notiekošo uztver Eiroparlamenta deputāti un kāda atmosfēra jūtama pilsētā? No Strasbūras ziņo Jānis Zvērs.

Baiļu gaisotne Eiroparlamenta pilsētā ir jūtama, sevišķi – vecpilsētā. Tramvaji vairs neapstājas pašā pilsētas centrā, bet gan nedaudz ārpus tā. Ikvienam, kas vēlas iekļūt vecpilsētā, jāšķērso tilti, no kuriem daudzi ir slēgti, bet pie lielākajiem patrulē policisti ar automātiem, un liek uzrādīt somu saturu.

Bažām ir loģisks pamats – novembrī, pēc astoņu mēnešu ilgas izpētes, drošībnieki Marseļā un Strasbūrā aizturēja septiņus teroristus, kas plānoja uzbrukumus. Aizturētie, vecumā no 29 līdz 27 gadiem, visi ir marokāņu, un afgāņu izcelsmes. Viņi gaidīja ieroču piegādi, bet specdienesti izrādījās ātrāki.

Arī Eiroparlamenta deputāti atzīst, ka noskaņojums Eiropā un Francijā ir visai nedrošs. 

Bažas rada arī teroristu iekļūšana Eiropā līdz ar lielo bēgļu straumi. Ir teju neiespējami atsijāt, kurš patvēruma meklētājs patiešām bēg no kara šausmām un kurš ir vilks aitas ādā, proti, ieradies Eiropā, lai slepkavotu. Terora šausmas piedzīvojuši arī briti, kuriem gan pēdējo gadu laikā veiksmīgi izdevies izķert radikāļus un novērst viņu plānus. 

Francijas parlamenta apakšpalāta Nacionālā asambleja nolēmusi jau piekto reizi pagarināt ārkārtas stāvokli valstī līdz nākamā gada 15. jūlijam.

Ārkārtas stāvoklis, ar kuru policijai ir piešķirtas paplašinātas pilnvaras veikt kratīšanas un arestus, ir spēkā kopš 2015. gada novembrī Parīzē notikušajiem teroraktiem, kuros tika nogalināti 130 cilvēki. Satraukumu rada nākamgad aprīlī plānotās Francijas prezidenta vēlēšanas – šis notikums varētu likt teroristiem sarosīties, lai izplatītu bailes un neticību politiķiem.