Eiropas Enerģētikas savienības stratēģija paredz nokāpt no Krievijas "gāzes adatas"

Krīze Ukrainā mudinājusi Eiropas Savienību mazināt savu enerģētisko atkarību no citām valstīm. Piemēram, Latvija pašlaik dabasgāzi iepērk tikai no Krievijas un ir pilnībā nošķirta no pārējā Eiropas Savienības tirgus. Kā situāciju mainīt – tas bija šodien Rīgā notiekošās starptautiskās konferences galvenais jautājums.

Gaismas pilī šodien pulcējās Eiropas Savienības valstu ministri, Eiropas Komisijas pārstāvi, citu valstu amatpersonas un eksperti. Šādi aizsākās tā dēvētais "Rīgas process", kurā plānots veicināt Eiropas Enerģētikas savienības izveidi. Mērķis ir nodrošināt lielāku Eiropas Savienības neatkarību no ārējiem energoresursu piegādātājiem, veicināt Eiropas tirgus vienotību un atjaunojamo resursu izmantošanu.

"Mums vajag izmantot šo zelta iespēju restartēt mūsu enerģētikas politiku – ievirzīt to pareizajā gultnē, veicot nepieciešamās investīcijas. Tā arī ir iespēja iedrošināt jaunās dalībvalstis samazināt atbalstu fosilajiem resursiem, izmantot atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas un darīt galu mūsu atkarībai no ārējiem gāzes un naftas piegādātājiem," norādīja EK enerģētiskais viceprezidents.

Enerģētika ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, taču tieši mūsu valsts ir viena no tām, kurās atkarība no Krievijas gāzes ir dramatiska.

Ekonomikas ministre prognozē, ka Latvija no jaunās Enerģētikas Savienības plāna varētu gūt konkrētus praktiskus ieguvumus.

Plānots, ka tuvākajā laikā Eiropas Komisija nāks klajā ar sākotnējo piedāvājumu par Enerģētikas Savienību. To martā apspriedīs Eiropas Savienības valstu līderi. Tiek prognozēts, ka līdz Latvijas prezidentūras beigās būs izstrādāta Enerģētikas Savienības stratēģija un rīcības plāns.