Brīdina par iespējamu briežu masveida saslimšanu; Latvijā plāno ieviest šīs slimības monitoringu

Vispirms cūkas, tad suņi, tagad putni, un nākotnē, iespējams, brieži. Latvijas dzīvniekus turpina vajāt arvien eksotiskākas kaites.

Briežu hroniskā novājēšanas jeb nīkuļošanas slimība ir neārstējama kaite, kas laika gaitā sagrauj upura nervu sistēmu. Ziemeļamerikā tā plosās jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, bet Eiropā ievazāta pagājušogad, kad tā konstatēta vairākiem ziemeļbriežiem un aļņiem Norvēģijā. Tādēļ Eiropas Komisija piešķīrusi naudu, lai tuvākos trīs gadus uzraudzītu, vai kaite nav nonākusi arī līdz Latvijai.

"Gribētos būt optimistam un ļoti cerēt, ka ar šo hronisko novājēšanu nebūs līdzīgi kā ar ĀCM. Jo tad, kad viņš parādījās Gruzijā, tad mums ar šķita, ka tas ir ļoti tālu un nekad līdz mums netiks. Un tāpat šobrīd ir šī novājēšana konstatēta Norvēģijā, un ļoti ceram, ka līdz mums viņa netiks," norāda Latvijas mednieku asociācijas priekšsēdētājs Haralds Barviks.

Šobrīd briežu un tiem līdzīgo dzīvnieku Latvijā ir ļoti daudz un (tabula) Mednieku asociācijā atzīst, ka to medības nākotnē kļūs arvien populārākas. Āfrikas cūku mēra dēļ briežveidīgie palikuši vienīgie lielie dzīvnieki, ko Latvijas mežos var nomedīt. Galvenais – uzmanīgiem un atbildīgiem jābūt pašiem medniekiem. Jo visticamākais ceļš, kā slimība no Ziemeļamerikas ievazāta Norvēģijā, ir medībās kā māneklis izmantotais briežu urīns, ko ieved no ASV.

"Šī slimība arī Amerikā ir izplatīta gan savvaļā, gan briežu dārzos. Briežu dārzos iegūst urīnu no mātēm tēviņu pievilināšanai un acīmredzot tur trāpās arī kāds inficēts dzīvnieks un tādā veidā es domāju arī, ka nokļuva Norvēģijā šī kaite," skaidro Barviks. Šo slimību neizraisa ne baktērijas, ne vīruss, bet gan izmaiņas kādā olbaltumvielā – prionproteīnā.

"Prionproteīns iegūst citu formu, un uzkrājas nervu šūnās, un fermenti, kas normālo prionproteīnu var sadalīt, šo slimības prionproteīnu vairs nespēj sadalīt, un tāpēc nervu šūnu impulsi vairs normāli netiek vadīti," norāda "Bior" dzīvnieku slimību diagnostikas laboratorijas vadītāja Ieva Rodze.

Tādēļ slimība izplatās tieša kontakta ceļā – kaitīgajam proteīnam nonākot dzīvnieka organismā, piemēram, caur siekalām vai urīnu, kur tas izraisa izmaiņas normālo proteīnu veidošanā. Slimības izskaušanu apgrūtina fakts, ka simptomi var sākt parādīties pat vairākus gadus pēc inficēšanās.

Slims dzīvnieks var būt ļoti novājējis, tam var trīcēt kājas, tas var pieņemt neloģiskus lēmumus un izmaldīties uz ceļa, un tas, visticamāk, būs nomaldījies no bara. Tādēļ, ja gadās saskarties aizdomīgu briedi, par to noteikti jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Vai slimo briežu gaļas ēšana ir bīstama cilvēkiem, atbildes nav. Eiropas Komisija ir pasūtījusi pētījumus, kam to jānoskaidro. Tikmēr piesardzība nenāks par ļaunu.

"Hroniskā novājēšanas slimība ir pie tāda slimību grupas, kas saucas transmisīvā sūkļveida encelopātija. Un šajā grupā ietilpst vēl slimības, piemēram, govju sūkļveida encelopātija, no kuras savukārt ir konstatēts – ja ēd šādi inficēta dzīvnieka gaļu, tad cilvēks saslimst ar Krecfelda Jēkaba slimību," teic Zemkopības ministrijas pārstāve Sigita Rubene.

"Ciktāl šobrīd ir informācija par šo slimību, tad nu nekādā gadījumā neiesaka lietot šādu dzīvnieku gaļu uzturā," piebilst Rodze. Gan medniekiem, gan briežu dārzu īpašniekiem būs jāziņo veterinārajam dienestam par visiem aizdomīgajiem dzīvniekiem.