Stoltenbergs: NATO stāv plecu pie pleca ar Latviju

Zaļie cilvēciņi pie Eiropas robežām, propaganda un kiberuzbrukumi – tāds ir fons, kādā šobrīd strādā aizsardzības politikas veidotāji gan Eiropas Savienībā, gan NATO.

Ukrainas konflikts parādīja, ka uzbrukums var notikt gluži kā maskarāde – slēpjot gan karavīru identitāti, gan ieroču piegādes un patiesos kara scenārija autorus.

Šādā gaisotnē Latvija izpildījusi vēl vienu no daudzajiem prezidējošās valsts pienākumiem – uz neformālu tikšanos pulcējusi visu 28u Eiropas Savienības valstu aizsardzības ministrus, lai brīvākā gaisotnē apspriestu sadarbības uzlabošanu.

Šī tikšanās uzskatāma par ģenerālmēģinājumu LV prezidentūras beigās gaidāmajai aizsardzības diskusijai. Taču prioritātes bez šaubām ir tās pašas – tā ir reģiona drošība laikmetā, kurā izpratne par karu ir pilnībā mainījusies.

Kopā ar namatēvu Raimondu Vējoni viesus šodien sagaidīja arī augstā pārstāve ārlietās Frederika Mogerīni, atvainojoties, ka jau tūliņ viņai jāsteidzas vizītē uz Vašingtonu. Šis ir saspringts laiks, un to viņa uzsvēra arī īsajā uzrunā medijiem.

Savu vienotību ar Eiropā notiekošo demonstrēja arī NATO ģenerālsekretārs, īsā laikā Latviju apmeklējot jau otro reizi. Pirms pievienoties ministriem, Stoltenbergs alianses gatavību stāvēt plecu pie pleca ar ikvienu sabiedroto apliecināja prezidentam, par ko valsts galva diplomātiski pateicās.

Tomēr laikā, kad tapa NATO līgums, ar draudiem drošībai saprata klaju uzbrukumu. Šā brīža situācijā tāds scenārijs ir vismazāk ticams. To apzinās arī alianses vadītājs, kurš atzīst, ka hibrīdkara loma pieaug.

Stoltenberga vārdi daļēji apliecina ekspertu bažas, ka stratēģija, kā aizstāvēties pret šo citādo – hibrīdkaru – aliansē vēl tikai top.