Atpūtnieku izbradāto Majoru pludmali pārklāj ar 30 cm jūras smilšu kārtu

Šopavasar aptuveni 30 centimetrus biezs smilšu slānis tiek uzbērts Majoru pludmalē. Lielā atpūtnieku skaita dēļ šis liedags ir izbradāts, turklāt tieši tas arī visvairāk cieš no krasta erozijas.

Plānots, ka kāpu stiprināšana notiks līdz nākamās nedēļas vidum. Zinātnieku skatījumā, līdzīgi darbi būtu veicami arī vēl daudzviet citur Latvijas piekrastē.

Jau vairākas dienas Jūrmalā Majoru pludmales apmeklētājiem nākas samierināties ar smagās tehnikas izbraukātu krastmalu un ekskavatora radītajiem trokšņiem. Majoru pludmalē aptuveni 500 metru garumā tiek veikta smilšu kārtas atjaunošana. Iepriekš 2 gadus tas darīts Kaugurciemā, nu kārta pienākusi populārākajai tūristu pastaigu vietai – Majoros.

Vienlaikus tieši Majoros novērots ļoti liels krasta erozijas risks. Vētru laikā viļņi noskalo smiltis un grauž kāpu. Klimata izmaiņu dēļ šī situācija ar katru gadu kļūst aizvien izteiktāka.

Smiltis, kas tiek noskalotas no krasta, ar straumi tiek aiznestas citā vietā. Visvairāk smilšu tiek izskalots pie Lielupes ietekas jūrā, no kurienes tās nu tiek vestas atpakaļ.

Uz majoru pludmali smiltis tiek vestas ar 6 smagajām automašīnām no aptuveni 10 km attālās Lielupes grīvas. Tur tās tiek izsmeltas regulāri, lai nodrošinātu labāku kuģošanu.

Ideja papildināt Jūrmalas pludmales priekškāpas smilšu slāni radās Latvijas Universitātes ģeoloģijas zinātņu doktoram Jānim Lapinskim. Viņš veicis kāpu krasta līnijas izpēti un konstatējis vietas, kas no erozijas cieš visvairāk.

Jūrmalā krasta nostiprināšanu atvieglo fakts, ka jaunās smiltis nav tālu jāved. Tiesa gan, jau iepriekš izmantotas arī citas kāpu pasargāšanas metodes.

Jūrmala iepriekšējā gadsimtā – 80. gados, kad smiltis stūma no ūdens uz krastu, tāpat veidoja kārklu pinuma žogus gar krastu.

Plānots, ka smagās automašīnas pa Jūrmalas pludmali smiltis vadās vēl nedēļu. Par smilšu kārtas atjaunošanu maksās Jūrmalas pašvaldība – aptuveni 20 000 eiro.