Siguldā uzsākta vērienīga koku izzāģēšana. Iedzīvotāji sit trauksmes zvanos uzskatot, ka pilsēta tiek izpostīta
"Tie koki ir auguši gadu desmitus un kolosāli iederējās pilsētas ainavā. Tagad, kad tie nozāģēti, paveras pavisam cits skats, kurš acij nav tīkams." Tā saka Siguldas iedzīvotāji, kuri vēršas pie Bez Tabu sakot, ka pilsētā notiek dīvainas lietas. Runa ir par koku zāģēšanu, kura šopavasar notiek pilsētā.
Es šobrīd neesmu redzējusi, bet cilvēki saka par to, kas notiek pie jaunās pils parka, ka tas ir nepārdomāti. Vai tiešām tūjas, ja tās ir stādītas padomju laikos, ir jāuzskata par tautas ienaidniekiem un ir jānocērt? Tas ir stipri jāpārdomā un arī jārēķinās ar sabiedrības viedokli.
213 koki
Kopumā pilsētā nozāģēti mazliet vairāk kā 200 koku. Visvairāk oši un gobas, kuri atrodas Siguldas Jaunās pils apkaimē. Ir pilsētas iedzīvotāji, kuriem nav skaidrs, kamdēļ tas tiek darīts. Vai tiešām pilsētā pamazām izzāģēs visus kokus? Vai te paliks tukša vieta bez iespējas koku ēnā patverties no karstās saules vasarā?
Iedzīvotājiem, kuri vēršas pie Bez Tabu, vislielākie pārmetumi vietējai vietvarai ir par to, ka darbi uzsākti neieklausoties pilsētas iedzīvotāju viedokļos. Dome pārmetumus noraida sakot, ka uz aicinājumu piedalīties koku apsekošanā ieradušies vien divi cilvēki.
Chalara fraxinea
Kāds tad ir darbu uzsākšanas iemesls? Ošus skārusi slimība un tie kļuvuši bīstami. Pirms koku zāģēšanas vismaz divas reizes pārbaudīts vai aizdomas par to, ka koki ir bīstami, ir pareizas. Otrajā pārbaudē klāt bijuši arī tādas autoritātes, kā Nacionālā botāniskā dārza Salaspils nodaļas direktors Andrejs Svilāns. Pieminētā ošu kaite tiek saukta par Holandes slimību un strauji izplatās.
Ja koks ir saslimis, tam pāris gadu laikā atmirst saknes un tas var nogāzties pat nelielā vējā. Tas nozīmē, ka ceļmalās esošie oši var apdraudēt cilvēku drošību. Līdz šim pret šo slimību nav atrasts efektīvs līdzeklis, kā koku izārstēt, tā izpletusies nevien visā Latvijas bet arī lielā daļā Eiropas teritorijas.
Pieaicinātais, ilggadējais Gaujas nacionālā parka darbinieks Bez Tabu ved atrādīt, kā izskatās oša saknes, kad tās skārusi slimība. Ja stumbrs var likties vesels, sakņu kokam vairs nav.
Kuram laikam atdot godu?
Savukārt tūju izzāģēšana ir pils parka rekonstrukcijas plāna ietvaros, jo iecere ir parku izveidot tādu, kāds tas bija pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Kā pastāsta Parku un dārzu arhitekte Ilze Māra Janelis, kura ir viena no spēcīgākajiem speciālistiem šajā jomā, tūjas pils parkā stādītas 30to un padomijas gados.
Lielākā daļa tūju bijušas slimas, sastādītas bezjēdzīgi. Tātad, koku izzāģēšanai ir pamatojums, vieta tukša nepaliks, atliek vien paciesties. Ja kādam no Siguldas iedzīvotājiem ir vēlme tuvāk iepazīties ar projektu, visa informācija iegūstama domē.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
