Alus etiķetes, ko esi aizmirsis vai nekad neesi redzējis

Vārds "kolekcionēšana" nav īstais, runājot par Dambja rūpību pret etiķetēm. "Es etiķetes nekad īsti neesmu krājis, nekad neesmu pievērsies to apzinātai kolekcionēšanai. Kuras man kaut kā ir gadījušās, tās esmu pielicis klāt pie citām. Bet tā, ka es speciāli gāju uz veikalu pirkt alu, lai dabūtu etiķeti, nekad neesmu darījis," stāsta mūziķis. Viņš atklāj, ka savulaik, paša vārdiem, nav metis ārā arī pastmarkas.

Nelielu ieguldījumu dzērienu etiķešu kolekcijā devis arī Dambja tēvs Niks. "Viņš izvilka no kaut kurienes un man iedeva dažas agrīnās etiķetes – papildināja manu kolekciju. Vienu ļoti vecu es atradu mājās zem ledusskapja," šodien smejot atceras Dambis. Pirmās etiķetes no pudelēm Raimonds noņēma, kad vēl bija bērns – apmēram desmit gadu vecumā, bet senākie kolekcijas eksponāti alus pudeles rotājuši pat 1960. gados.

Interesanti, ka agrāk uz etiķetēm ar procentu zīmi, kas bieži svārstījās padsmit procentu robežās, norādīja nevis alkohola saturu dzērienā, kā tas ir šodien, bet alus blīvumu – jo lielāks cipars, jo blīvāks un attiecīgi arī biezāks alus. Jo alus biezāks, jo tas ir stiprāks.

Tā kā Dambim nav sveša mākslinieciskā noformēšana (sevis izdotajiem albumiem galvenokārt pats arī veido dizainu), jautāju, kā viņš vērtē agrāko dienu etiķetes salīdzinājumā ar šiem darinājumiem mūsdienās. "Pa desmitgadēm, protams, var novērot stila iezīmes. Agrāk diezgan bieži etiķetes bija ļoti askētiskas, tāpēc ka tai nevajadzēja tik ļoti pildīt pievilināšanas lomu. Senāk nebija tik ļoti plaša alus izvēle, bija jāņem, kāds ir. Astoņdesmitajos, pieļauju arī septiņdemistajos populārs bija Senču alus. Es domāju, viens no populārākajiem, tāpēc ka bija lēts. Citas attiecības bija arī pret pudeli. Piemēram, varēja nodot trīs tukšas Senču alus pudeles un dabūt vienu pilnu pretī," stāsta Dambis.

Galerijā apkopotas dzērienu etiķetes no Dambja kolekcijas, aptverot laika posmu no 1960. gadu otrās puses līdz 1990. gadu vidum.