Vai Latvijā kādreiz būs tautas vēlēts prezidents? Saeimā atkal aktualizēts šis jautājums

Saeimā atkal aktualizēts jautājums par tautas vēlētu prezidentu. Opozīcijas deputāta Ringolda Baloža vadīta darba grupa sagatavojusi priekšlikumus Satversmes grozīšanai, kas mainītu valsts prezidenta ievēlēšanas kartību un stiprinātu pilnvaras. To vidū ir ierosinājums no pašvaldību deputātiem izveidot elektoru kolēģiju, kas līdz ar Saeimas deputātiem izraudzītos nākamo valsts prezidentu. Ideju atzinīgi vērtē arī konstitucionālo tiesību eksperti.

2017. gada 30. aprīlī 9:23

TV3 Ziņas/Skaties.lv

Jānis Eglītis

Pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām vairums partiju solīja vēlētājiem tautas vēlētu prezidentu. Taču iekļūstot parlamentā, solījums tika ātri aizmirsts. Opozīcijai gan izdevās panākt darba grupas izveidi, kura divus gadus klusi darbojās Ringolda Baloža vadībā.

Tagad darba grupa darbu pabeigusi, piedāvājot vairākus radikālus priekšlikumus Satversmes grozīšanai. Tā rosina izšķirties starp tautas vēlētu prezidentu un dalīto prezidenta ievēlēšanas mehānismu, kad par kandidātiem balsotu ne tikai 100 Saeimas deputāti, bet arī īpaši izveidota elektoru kolēģija, kurā būtu pārstāvēti 100 pašvaldību deputāti.

Ringolds Balodis

Jāsaprot, ka prezidents ir visas tautas prezidents. Ja mums šobrīd prezidentu ievēlē 50+1 deputāts, tad tā ir tikai valdošā koalīcija. Elektoru kolēģija paplašinātu vēlētāju loku, kuri vēl prezidentu, un tas jau ir labi.

Līdzīga kārtība ar elektoru kolēģiju ir Igaunijā, ja parlamentam prezidentu neizdodas ievēlēt pirmajās divās kārtās.

Pagaidām gan Saeimas valdošie spēki ļoti atturīgi izsakās par Valsts prezidenta vēlēšanu kartības maiņu. Juridiskā komisija tuvākajā laikā priekšlikumus izsūtīs frakcijām.

Lai grozītu Satversmi, nepieciešams 2/3 deputātu atbalsts. Līdz ar to, visticamāk, būtiska pārmaiņas prezidenta ievēlēšanas kartībā līdz nākamās Saeimas vēlēšanām nenotiks.