Netaisnība! Apdrošinātājs gadiem ilgi un nepamatoti cenšas "izģērbt" klientu, kaut pats pieļāvis rupjas kļūdas
Klients gadiem ilgi tiesājas ar apdrošināšanas kompāniju, kura no viņa regresā cenšas piedzīt zaudējumus piecu tūkstošu eiro apmērā regresa prasībā. Tiesa lēmusi, ka prasība ir nepamatota. Tas, kā apdrošinātājs vairāku gadu garumā izrīkojas ar klientu, liek šaubīties, kā interesēs tas darbojas.
2013. gadā ceļu satiksmes negadījumā Baltezerā saskrējās divas automašīnas – Volvo S60 un BMW X5. Vainīgais avārijā bija Jāņa Dvēselīša vadītais Volvo. Tā kā bojājumi abiem spēkratiem bija niecīgi, abas puses aizpildīja saskaņoto protokolu un to ceļi šķīrās. BMW X5 īpašniekam remontu sedza Jāņa apdrošinātājs "Baltikums" (tagad – "InterRisk Vienna Insurance Group"), kur vainīgais šoferis iegādājies OCTA polisi.
Tomēr liels bija Jāņa pārsteigums, kad "Baltikums" pie viņa vērsās ar regresa prasību, pieprasot atpakaļ par BMW remontu iztērēto naudu. Regresa prasības iemesls – Jānis 10 dienu laikā neiesniedza saskaņoto paziņojumu apdrošināšanas kompānijā.
OCTA likuma 41. pants nosaka, kādos gadījumos apdrošinātājs ir tiesīgs vērsties ar regresa prasību. Arī gadījumos, ja persona nav atrādījusi savu transportlīdzekli vai iesniegusi saskaņotā paziņojuma eksemplāru 10 dienu laikā. Šajā gadījumā Jānis Dvēselītis neiesniedza savu saskaņoto paziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Kā aizpildīt saskaņoto paziņojumu un visi tie noteikumu, ir uzrakstīti tam otrā pusē, arī par šīm 10 dienām.
Konsultēt klientu? Aizmirstiet! Klusēsim, lai maksā!
Tomēr jāatzīmē, ka, lai gan saskaņotajam paziņojumam otrā pusē ir rakstīts, ka pēc tā aizpildīšanas tas jāiesniedz apdrošinātājam, tomēr par 10 dienu termiņu tur nav ne vārda. To uzsver arī Jānis, kurš, uzzinot, ka eksemplārs jāiesniedz apdrošinātājam, zvanīja apdrošinātāja Ogres filiāles priekšniekam, lūdzot konsultāciju, kā rīkoties.
"Tur rakstīts, ka ir jāziņo apdrošinātājam. Dienu skaits tur nav minēts. Zvanīju, prasīju, ko man darīt, viņi man tā arī neko nepateica. Teica, ka viss ir kārtībā. Zvanīju es Ogres filiāles vadītājam. Es viņam pateicu, ka man bija tas negadījums, prasīju, ko darīt. Man viņš ir draugs. Vienmēr man ir palīdzējis. Tajā dienā viņš man nepateica, ko darīt. Ja viņš būtu pateicis, ka man ir jāparāda, es būtu parādījis to protokolu un uz rokām aiznesis to automašīnu," par to, ka informēja apdrošinātāju, stāsta Jānis.
Vaicājot, kāpēc klientam nesniedza instrukcijas telefoniski, apdrošināšanas kompānijas pārstāve E. Kupriša skaidro, ka paziņošana par ceļu satiksmes negadījumu telefoniski nav atbilstoša likumam, turpina atkārtot, ka saskaņotais paziņojums bija jāiesniedz. Viņa nepaskaidro, kapēc klientam, kurš maksā naudu par polisi, nevar cilvēciski telefonsarunā informēt par pastāvošo kārtību. Jānis uzskata, ka apdrošinātājs, kuram būtu jāaizstāv klients, nav ieinteresēts to darīt.
Apdrošinātāja meli?
Konflikts savulaik izskatīts tiesā, kur, kā stāsta Jānis, apdrošinātāju pārstāvji esot pat melojuši, ka persona, kurai Jānis zvanīja, lai konsultētos, nestrādājot kompānijā. Kad Jānis viņiem un tiesnesim uzrādījis vizītkarti, kas pierāda darbinieka saistību ar kompāniju, apdrošinātāji esot palikuši "uz pauzes", bet tad nomainījuši taktiku, sakot, ka tālruņa numurs, uz kuru zvanīja Jānis, nav tas, kas atrodams vizītkartē.
Tas ir pilnīgs sviests! Sanāk, ka man un citiem, zvanot kādam no kompānijas, ir jāpārliecinās, vai maz konkrētais tālruņa numurs ir tas, uz kuru zvanot, varu saņemt konsultācijas.
Lai vai kā, Ogres rajona tiesa lēma par labu apdrošinātājam, ņemot vērā argumentu par 10 dienu termiņu, pie kura tik ļoti pieturas apdrošinātājs. Tiesas lēmumu Jānis pārsūdzēja augstākā instancē – Zemgales apgabaltiesā -, kurā lēma par labu Jānim, atzīstot, ka Ogres kolēģi izdarījuši spriedumu, pavirši vērtējot notikušā apstākļus.
Tiesa: Apdrošinātājs nedrīkst prasīt regresu
Zemgales apgabaltiesas spriedumā pausts, ka apdrošinātājam nemaz nebija regresa prasības tiesību.
"Man bija OCTA, cietušie izmantoja KASKO. Ja OCTA izmaksā KASKO gadījumu, regresu nedrīkst pielietot," uz tiesas spriedumu, ko izlasa arī Bez Tabu, atsaucas Jānis.
Lai gan pēc ceļu satiksmes negadījuma abas puses vienojās saskaņotajā paziņojumā, Jānis otrai pusei vairākkārt esot prasījis, vai tā nesauks policiju. Saņēmis noraidošu atbildi, Jānis uzticējās un devās prom, tomēr, izrādās, cietusī puse vēlāk bija izsaukusi auto evakuatoru, jo esot atklājies, ka cietušajam BMW spēkratam nav vis niecīgas skrambas, bet nopietni bojājumi, tai skaitā stūres mehānisma bojājums.
Jānis nevēlas spekulēt, vai cietusī puse aptinusi ap pirkstu apdrošinātāju, izkrāpjot naudu krietni lielākam remontam, tomēr uzsver, ka BMW vadītājs neizsauca Valsts policiju, kas ir obligāta prasība, ja pēc sadursmes automašīnai radušies bojājumi, kuru dēļ nevar turpināt ceļu.
Līdz ar to, tik rupji pārkāpjot pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, apdrošinātājam nemaz nebija pamata atlīdzināt zaudējumus, līdz ar to tam nav arī regresa tiesību. To nospriedusi arī tiesa.
Iedragāta veselība, nervu sistēma – tās ir daudzu gadu tiesāšanās sekas. Tomēr apdrošinātājs spītīgi turpina izspiest pēdējo sulu no klienta – pārsūdz Zemgales apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā.
Foto
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
