Maskava plāno vērienīgākas provokācijas NATO testēšanai, brīdina Eiropas izlūkdienesti

Brīdinājumi izskanēja pēc tam, kad Polijas premjerministrs Donalds Tusks parlamentā paziņoja, ka izlūkošanas dienestu vērtējumi liecina par iespēju, ka Krievija tuvākajos mēnešos varētu veikt dronu vai raķešu triecienus NATO teritorijā, cenšoties pierādīt, ka NATO 5. pants ir vairāk teorētisks nekā praktisks.

Francijas prezidents Emanuels Makrons Tuska brīdinājumus raksturoja kā pamatotus un labi dokumentētus. Piektdien viņš sasauca partiju līderus un 2027. gada prezidenta amata kandidātus uz ārkārtas sanāksmi Parīzē, kur tika apspriesta izlūkdienestu informācija par pieaugošiem draudiem no Krievijas.

Bažas par iespējamu eskalāciju pieaug laikā, kad šonedēļ Ņujorkā pulcējas ANO Ģenerālā asambleja un vienlaikus pastiprinās savstarpējie gaisa triecieni Krievijas karā pret Ukrainu.

Svētdienas rītā Ukraina ar simtiem dronu un raķešu uzbruka Maskavai un citiem Krievijas reģioniem, veicot vienu no līdz šim vērienīgākajiem gaisa uzbrukumiem kara laikā.

Medijam "The Guardian" trīs Eiropas izlūkdienestu vadītāji dalījās vērtējumā par potenciālajiem draudiem no Maskavas.

Čehijas drošības dienesta vadītājs Mihals Koudelka norādīja, ka līdztekus pastiprinātai dronu aktivitātei Kremļa plānos varētu būt arī neliela mēroga iebrukums NATO teritorijā, kas robežojas ar Krieviju.

"Tas ir iespējams. Tas varētu ietvert ierobežotu iebrukumu, viltus karoga provokācijas vai plašu ietekmes kampaņu," sacīja Koudelka.

Koudelka norādīja ka, šāds scenārijs varētu īstenoties "mēnešu, nevis gadu laikā", vienlaikus piebilstot, ka daudzi cilvēki dara visu iespējamo, lai tas nenotiktu.

Savukārt Baltijas valstu amatpersonas pret iebrukuma vai cita nopietna saasinājuma iespējamībai izturas piesardzīgāk. Viņi norāda uz Krievijas izsīkušajiem resursiem Ukrainā un brīdina, ka pārmērīga runāšana par iespējamu uzbrukumu varētu spēlēt Kremļa interesēs.

"Pašlaik neredzam pazīmes par nenovēršamu uzbrukumu," sacīja Latvijas Valsts drošības dienesta (VDD) ģenerāldirektors Normunds Mežviets.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vērojamas pazīmes, kas liecina par Maskavas gatavošanos kādai rīcībai Eiropā, taču nav skaidrs, vai šie plāni ir konkrēti vai arī daļa no plašākas destabilizācijas stratēģijas.

"Joprojām nav skaidrs, vai pastāv tieši un konkrēti plāni, vai arī tas ir daļa no kopējiem centieniem radīt bailes un nenoteiktību Rietumu sabiedrībā," sacīja Mežviets.

Sestdien Igaunijas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs Jonatans Vseviovs kritizēja pēdējās dienās sociālajos medijos izplatīto paniku par iespējamu uzbrukumu.

"Ja būs iemesls baidīties no uzbrukuma, mēs to skaidri pateiksim. Līdz tam saglabājiet mieru, turpiniet ikdienas dzīvi un atbalstiet Ukrainu," viņš rakstīja platformā "X".

Mežviets uzsvēra, ka kopumā ir pozitīvi, ka Rietumeiropa beidzot nopietni uztver Krievijas radītos draudus.

"Pirms 2022. gada mēs pastāvīgi brīdinājām savus Rietumeiropas partnerus par Krievijas radītajiem draudiem, taču lielākoties mūs neuzklausīja. 2022. gadā partneru attieksme mainījās. Viņi atzina, ka baltieši un poļi bija teikuši taisnību," uzsvēra Mežviets.

Ne Mežviets, ne Koudelka nevēlējās komentēt konkrētu izlūkošanas informāciju par Krievijas iespējamo rīcību tuvākajos mēnešos. Viņi arī nekomentēja, vai ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes CIP direktora Džona Ratklifa negaidītā vizīte Maskavā pagājušajā mēnesī, kuras laikā viņš apmeklēja arī Rīgu, daļēji bija saistīta ar centieniem brīdināt Kremli par iespējama uzbrukuma NATO sekām.

Pēc šīs vizītes Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza baumas par Krievijas iespējamu uzbrukumu NATO.

Tomēr daudzi Eiropā atceras notikumus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad ASV amatpersonas atkārtoti brīdināja par gaidāmu iebrukumu, bet Kremlis to noliedza.

Karam tuvojoties piektajai ziemai, ASV vadītie centieni panākt mieru Ukrainā līdz šim nav devuši rezultātus. Krievija un Ukraina turpina pastiprināt savstarpējos dronu un raķešu triecienus. Ukraina pēdējo mēnešu laikā ir būtiski bojājusi Krievijas naftas infrastruktūru, uzbrūkot pārstrādes rūpnīcām un citiem objektiem.

Maskava bieži apgalvojusi, ka ieroču, izlūkošanas informācijas un militāro padomnieku sniegšana Ukrainai padara Rietumvalstis par kara dalībniecēm un leģitīmiem mērķiem. Tomēr līdz šim Krievija izvairījusies no darbībām, kas varētu izraisīt koordinētu NATO atbildi.

Tā vietā, pēc Rietumu dienestu vērtējuma, Krievija īstenojusi sabotāžas kampaņu pret mērķiem valstīs, kas visaktīvāk atbalsta Ukrainu, kā arī atsevišķas provokācijas, lai pārbaudītu robežas. Piemēram, pirms gada vairāk nekā desmit neapbruņoti droni ielidoja Polijas gaisa telpā.

Pēdējās nedēļās Donalda Trampa administrācija atkārtoti mēģinājusi atjaunot miera sarunas. Līdztekus Ratklifa vizītei Maskavu apmeklēja arī ASV sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, kuri pirmo reizi devās arī uz Kijivu.

Lai gan Tramps bieži apgalvojis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ieinteresēts vienošanās panākšanā, Eiropā valda skepsis par Kremļa gatavību godprātīgām sarunām.

"Es neesmu redzējis nekādas pazīmes, ka Maskavā nopietni tiktu apsvērtas reālas sarunas," sacīja Zviedrijas militārās izlūkošanas un drošības dienesta vadītājs Tomass Nilsons.

"Manā vērtējumā viņi joprojām uzskata, ka var sasniegt savus stratēģiskos mērķus, tādēļ vienkārši izspēlē sarunu teātri," viņš piebilda.

Visi trīs izlūkdienestu vadītāji pauda pārliecību, ka Krievijas sabotāžas kampaņa Eiropā tuvākajos mēnešos, visticamāk, pastiprināsies.

Nilsons kā "spēles noteikumu maiņu" raksturoja neseno incidentu Leipcigas lidostā, kur bruņota bezpilota lidaparāta parādīšanos Vācijas iestādes saistījušas ar Krievijas izlūkdienestiem.

"Bruņota drona nosūtīšana uz noslogotu lidostu Eiropas vidienē… Ja šādi uzbrukumi var izraisīt cilvēku bojāeju vai kritiski svarīgas infrastruktūras zaudējumus ar plašām sekām sabiedrībai, tā ir spēles noteikumu maiņa," viņš sacīja.

Mežviets norādīja, ka Krievija pāriet no nejauši izvēlētiem sabotāžas un dedzināšanas uzbrukumiem, kuru mērķis bija radīt paniku, uz konkrētiem objektiem, kas saistīti ar Rietumu atbalstu Ukrainai.

"Mēs redzam centienus uzbrukt dzelzceļa infrastruktūrai, Ukrainas atbalsta infrastruktūrai. Šobrīd redzam virzību uz aizsardzības industrijas objektiem," pauda Mežviets.

Nilsons uzskata, ka Krievijas sabotāžas aktivitāšu pastiprināšanai ir vairāki mērķi – mazināt atbalstu Ukrainai, radīt šķelšanos NATO un satraukt Eiropas sabiedrību.

"Domāju, ka Maskava ļoti vēlētos, lai NATO bezgalīgi diskutētu par 4. panta konsultācijām, taču tā arī nespētu vienoties par konkrētu rīcību," saka Nilsons.

Savukārt Koudelka norādīja, ka viens no sabotāžas kampaņas efektiem ir izlūkdienestu resursu noslodzes palielināšana, jo pat tajos gadījumos, kad incidentiem ir citi cēloņi, saglabājas aizdomas par iespējamu ārvalstu iesaisti.

"Tagad katrs ugunsgrēks vai tehniska kļūme ir jāizmeklē izlūkdienestiem kā iespējams terora akts, un tas viņiem ir labs rezultāts," sacīja Koudelka.

Koudelka arī raksturoja Krievijas pašreizējo taktiku kā "eskalēt, lai deeskalētu", uzsverot, ka Kremlis cenšas izmantot Rietumu sabiedrību vājās vietas, lai mazinātu atbalstu Ukrainai.

"Viņi tic, ka, pietiekami palielinot spriedzi, Eiropas valstis nolems vairs neatbalstīt Ukrainu," uzsvēra Koudelka.