Vecāku pabalsti: daļai jauno vecāku atbalsts saruks
No nākamā gada 1. janvāra mainīsies nosacījumi, kā tiek aprēķināti pabalsti jaunajiem vecākiem. To paredz pērn pieņemti likuma grozījumi, taču tikai tagad atklājies, – daļai vecāku jaunā kārtība būs ļoti neizdevīga.
Dominikam nupat apritēja pieci mēneši. Tieši tikpat ilgu laiku viņa mamma Ilze, vēl gaidot dēlu, veselības problēmu dēļ bija spiesta pavadīt gultā. Astoņu darba gadu laikā viņa pirmo reizi izmantoja darba nespējas lapu. Tagad atklājies – Ilzei krietni paveicies, jo, ja mazulis būtu pieteicies gadu vēlāk, viņas māmiņalga būtu būtiski zemāka.
Ja šobrīd jau būtu tāda aprēķina metode, tad mani ienākumi būtu kā māmiņalgai 20% zemāki, es domāju, tas ir diezgan būtisks cipars.
Šobrīd, jaunajai mammai aprēķinot pabalsta apmēru, netiek ņemts vērā darba nespējas, bezalgas atvaļinājuma vai bērna kopšanas periods, kura laikā ienākumi ir zemāki. Taču, sākot no nākamā gada, pabalsta aprēķinā šos periodu iekļaus, paternitātes un maternitātes pabalstu gadījumā ienākumus pielīdzinot 70%, bet vecāku un slimības pabalsta gadījumā – 40% no valstī noteiktās mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Tas nozīmē, ja Dominiks pēc mammas atgriešanās darbā saslims un Ilze atkal būs spiesta ņemt slimības lapu, tās apmaksa būs niecīga.
Lielākā daļa mammu cietīs un bērnudārzos ies apslimuši bērni, kas jau šobrīd ir tendence. Tie vecāki, kuri saņem daļu algu aploksnē, viņi bērnus pusslimus sūta uz bērnudārziem.
Labklājības ministrija tomēr neuzskata, ka pērn Saeimā pieņemtie grozījumi maternitātes un slimības apdrošināšanas likumā krietni samazinātu atbalstu jaunajiem vecākiem, kuri ienākumi ir virs vidējās algas valstī.
Ja mēs salīdzinām pret šodienas situāciju, tad jā, bet, ja mēs salīdzinām pret ideju, pret to, kādi šai sievietei ir bijuši ienākumi pirms šī pabalsta piešķiršanas, tad nē, tad es teiktu nē.
Pabalsts būs adekvāts iemaksām, kuras aprēķina periodā konkrētais cilvēks veicis sociālās apdrošināšanas budžetā, saka ministrijas pārstāve, neslēpjot – ar grozījumu palīdzību plānots izskaust arī krāpšanās gadījumus.
Analizējot šos gadījumus ļoti detalizēti, kāda ir zināmā mērā vecāku uzvedība pirms šo pabalstu piešķiršanas, nākas secināt, ka vairāk kā 90% ir šie izslēgtie periodi. Cilvēks strādā ar vidējo algu un īsi pirms pakalpojuma piešķiršanas ir gan darba nespēja, gan pēkšņi 10 000 mēnesī vidējā alga.
Tomēr ministrija ir gatava vēlreiz vērtēt jau pieņemtos likuma grozījumus. To darīt mudina arī Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs, kuram līdzīgi kā daudziem citiem šī norma līdz ar valsts budžeta pieņemšanu pērn esot paslīdējusi garām.
Mēs zinām, ka ir ne mazums gadījumu ar to, ka ar slimības lapām vai pat bezdarbnieku pabalstiem notiek krāpšanās, taču tiešām tas nav taisnīgi, ka no šādiem gadījumiem pat, ja viņi ir bieži, cieš tās jaunās, topošās māmiņas, kurām varbūt grūtniecības laikā radušās kādas veselības problēmas un viņas ir pirms tam maksājušas cienīgus nodokļus, un tagad varbūt šī māmiņu alga būtiski samazināsies.
Tikmēr Ilze akcentē, – politiķi vārdos demogrāfijas veicināšanu pasludinājuši par prioritāti, bet darbos – sper soļus tieši pretējā virzienā.
Bērni jau nedzimst tikai pabalstu dēļ, bet pabalsti ir būtisks faktors, lai izšķirtos – vai tas bērniņš būs vai nebūs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
