"Bīstamākais piesārņojums ir neredzamais piesārņojums!"; mīti un patiesība par aviācijas kaitējumu apkārtējai videi
Lai gan vīrusa izplatības laikā lidmašīnas gaisā redzam reti, parasti tās mēdz sarūtot un sašvīkāt zilo debesu jumu gluži kā audeklu. Interneta dzīlēs publicēti simtiem video un baisas teorijas, kas it kā atmasko aviācijas radīto balto strīpu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem.
Daži cenšas pārliecināt, ka lidmašīnu baltās, dūmiem vai mākoņiem līdzīgās līnijas patiesībā ir inde, kas ļauj manipulēt ar cilvēku prātiem, vai valdības izplatīts vīruss. Ielās aptaujātie gan tam netic, taču pieļauj, ka aviācijas radītās izplūdes gāzes var kaitēt apkārtējai videi.
Civilās Aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs paskaidro, ka baltās līnijas aviācijā sauc par mākoņlīnijām – tās veidojas, lidmašīnām lidojot ļoti lielā augstumā. Lidmašīnas, ko Latvijā redzam, lido aptuveni 10 km augstumā, un, sadegot aviācijas petrolejai, sadeg sodrēji. Atmosfērā esošais ūdens kondensējas uz kvēpu virsmas. Tik lielā augstumā gaisa temperatūra esot aptuveni -50 grādi pēc Celsija, tāpēc kondensētais ūdens sasalst un veidojas mikroskopiski ledus kristāli. Taču, ja pēc lidmašīnas debesīs paliek melns dūmu mutulis, tad gan ir pamats bažām. Tie, visticamāk, esot izmeši jeb līdz galam nesadegusī aviācijas petroleja, paskaidro Gorodcovs.
Lai gan baltajām strīpām ar piesārņojumu nav nekāda sakara, aviācijas radītās emisijas tiek tiešām atstāj negatīvu ietekmi uz vidi. To sastāvā ir slāpekļa dioksīds, ogļskābā gāze un daudz citu kaitīgu vielu, kas veicina globālo sasilšanu, rada meža ugunsgrēkus un bojā cilvēku veselību.
" Bīstamākais piesārņojums ir neredzamais piesārņojums! Aviosatiksme kopumā rada aptuveni ap 5% CO2 emisiju, ja mēs rēķinam uz visu valsti kopumā, kādi mums ir visi avoti. Viens lidojums no Ņujorkas uz Parīzi un atpakaļ rada tikpat daudz emisiju, cik vienam cilvēkam apsildīt dzīvokli gada garumā. Aviosatiksmei raksturīgs tas, ka ir lielākās CO2 emisijas uz pasažieru skaitu attiecībā pret nolidoto kilometru."
Eiropas Savienībā uzstādīts mērķis: 2050. gadā aviācija vairs nedrīkst kaitēt videi. Tiek meklēti un pārbaudīti dabai draudzīgāku degvielu veidi, piemēram, biodegviela. Tāpat apsver ideju gaisa kuģus darbināt ar elektrību vai kodolenerģiju. Māris Gorodcovs stāsta, ka, nepārtraukti vai periodiski pastiprinot standartus dzinēju projektētājiem vai ražotājiem, katrs nākamais dzinēju modelis tiekot radīts mazāk kaitīgs apkārtējai videi.
Arī mēs katrs pats varam pielikt pirkstu, lai mazinātu aviācijas radīto gaisa piesārņojumu – lidojot pēc iespējas retāk. Tā vietā varam mērot ceļu ar vilcienu, kas rada 20 reižu mazāk emisiju nekā gaisa kuģi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
