Bet ko gardais šķidrums sevī satur? To trīs gadu garumā ir vētījuši Latvijas gaišākie prāti, kuri beidzot zina, kas tajā atrodas.
Urbumam jābūt saules pusē, saldākās sulas būs no resnākajiem bērziem, šķidrumu nedrīkst tecināt no kokiem, kuri aug pilsētā, ceļa malās. Dažādi uzskati, kuri gadu gadiem veidojušies Latvijas sabiedrībā, jo mūsu zemes iedzīvotāji ir vieni no naskākajiem, kuri pavasaros no koka iztecināto šķidrumu patērē litriem. Latvijas zinātnieki no institūta BIOR pētījuši, kā atšķiras metāliskā piesārņojuma daudzums sulā, kura iegūta no kokiem laukos, mazpilsētās, viensētās, Rīgas centrā. Rezultāti? Iepriecinoši.
"Iepriecinoši ir tas, ka visos izpētītajos paraugos saturs ir bijis teju vienāds. Atšķirības ir tik niecīgas, ka par tām nav vērts pat runāt. Tas nozīmē, ka absolūti visur koks strādā kā filtrs, kurš aiztur kaitīgās vielas."
Ir atbildēts arī jautājums par to, kāpēc viena bērzu sula ir saldāka par citu. Izrādās, ka lielāks cukura saturs būs tajā dzērienā, kurš iegūts no koka, kurš aug pilsētā. Stresainākā vidē. Zinātnieki skaidro, ka tā ir ķīmiska reakcija. Laukos. Mierīgā vidē augušam kokam cukura daudzums sulā būs mazāks.
"Ja skatāmies salduma proporcijas, salīdzinoši ir viena tējkarote cukura uz vienu litru šķidruma."
Izpētīts arī tas, ka pirmajos iztecinātās sulas litros būs vairāk minerālvielu, kuras cilvēka organismam ir vajadzīgas. Tecinātājiem gan jāatminas, ka šķidruma uzkrāšanai ir jāizvēlas trauks, kurš pirms tam nav izmantots grīdu mazgāšanai vai citiem sadzīviskiem darbiem, jo tad gan var sanākt ziepes. Latvijas zinātnieki salīdzinājuši ar pašmāju bērzu sulas ar Lietuvā, Igaunijā ņemtajiem paraugiem un secinājumi ir, ka visur gardais dabas dzēriens ir vienāds.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
