"Labākā rīcība – iepauzēt, ieelpot…" Eksperti brīdina par viltus ziņu un dezinformācijas pieplūdumu
Mūsdienās esam ieskauti iespaidīgā digitālās informācijas mākonī, kam pat malu nevar redzēt. Interneta vietnes, sociālo tīklu lapas, video, fotogrāfijas, teksti… Turklāt šobrīd viedtelefoni pārvērtušies par pamatīgu informācijas miskasti. Un to meistarīgi izmanto arī meļi, krāpnieki un propagandisti, ražojot neskaitāmiem viltus ziņu.
"Attīstoties laikam un izpratnei par šo jautājumu, var teikt, ka viltus ziņas ir absolūti izdomātas, bet salīdzinoši nekaitīgas," ieskicē medijpratības eksperte un Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Klinta Ločmele.
Ņemot vērā Ukrainā notiekošo karadarbību un Krievijas agresiju, informācija jau tiekot nopludināta ar mērķi – nodarīt kaitējumu, sēt šaubas sabiedrībā, mazināt uzticību pastāvošajai varai. Un tās vairs nav viltus ziņas, bet gan dezinformācija, atsevišķos gadījumos – propaganda.
Latviju apjomīgs dezinformācijas vilnis skāra jau Covid-19 pandēmijas laikā, sējot šaubas un arī bailes par pēkšņo un dzīvībai bīstamo koronavīrusu. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un uzsākto karu, pašmāju dezinformatori nu pieslējušies agresoram Vladimiram Putinam.
Viltus ziņu veidotāji un dezinformatori gana noslīpējuši savas metodes, ik pa laikam uz āķa noķerot arī pa kādam dezinformācijas ekspertam. Lai izvairītos no nokļūšanas viltus ziņu un dezinformatoru nagos, ir pavisam vienkārša pieeja – rakstu, fotogrāfiju vai video pārbaudīt.
No pirmā acu uzmetiena šķietami uzticamu interneta lapu atvēršana var beigties ne tikai ar iedragātu pašcieņu un intelektu, bet arī ar patukšotu bankas kontu, tā brīdina Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "CERT.lv".Viena daļa, kuri dalās, sagrozot informāciju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
