"Meta atpakaļ" mums papīrus"; Mundigciema iedzīvotāju ceļš līdz visu māju siltināšanai bijis grūts, taču tā vērts
Mundigciems atrodas aptuveni 3 kilometru attālumā no Talsu pilsētas; tas guvis ievērību ar to, ka ir pirmais ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu siltinātais ciems Latvijā. Šeit vairāku gadu laikā siltinātas visas piecas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ieguvušas ne tikai simpātisku izskatu, bet kļuvušas arī daudz energoefektīvākas.
Mundigciema patriots Raivis stāsta, ka mājas siltinātas ne reizē, bet viena pēc otras. Viss sācies ar "Saulītēm" un pati pēdējā, 2017. gadā, bijusi lielākā piecstāvu māja. Visām mājām doti "saulaini" nosaukumi – "Saullēkti", "Saulrieti", "Saulgrieži", "Saulītes", "Sauleskalni" un "Saulstari". Raivja pārziņā ir visu piecu Mundigciema daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana. Viņš stāsta, ka ceļš līdz renovācijai nav bijis viegls un ātrs, taču noteikti tā vērts.
"Cilvēki stāsta, jā, bija stalažas, bija slikti, nevarēja ieiet kāpņutelpā, visur kaut kas mētājās, visur celtniecības materiāli, bet tas brīdis, kad Tu noņem tās stalažas un ieraugi to finišu… Jā, tas ir tas, kad pēc tam saka: "Paldies, viss ir skaisti!"
Ralfs, kurš Mundigciemā dzīvo kopš bērnības, atklāj, ka sevišķi viņa vecāku dzīvoklī, kas atrodas mājas vidusdaļā, esot ļoti silts. Viņš renovāciju uzskata par patiešām izdevušos. Remontdarbu laikā ciema mājas ieguvušas nosiltinātas fasādes un bēniņus, jaunus logus, jumtus un radiatorus. Tāpat vairākās mājās savestas kārtībā laika zoba skartās kanalizācijas sistēmas un ieviesti siltuma skaitītāji, veikti vēl lērums citu darbu. Taču uz dažiem darbiem centušies arī ietaupīt, piemēram, Raivis stāsta, ka viņa mājā iedzīvotāji lēmuši pie radiatoriem neuzstādīt siltuma skaitītājus, kas ļauj maksāt tikai par patērēto siltumu, taču noteikti centīšoties tos nākotnē ierīkot.
Pirmās četras mājas Mundigciemā renovēja un siltināja par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Pašai lielākajai, "Saullēktiem", ņemts kredīts. Iedzīvotāji atzīst – ar vēlmi renovēt māju vien nepietiek. Pašiem nācies pielikt pamatīgas pūles, lai varētu iegūt finansējumu darbu veikšanai.
"Meta atpakaļ" mums papīrus, tāpēc ka bija daudz parādnieku, nebija zemesgrāmatas nokārtotas. Un tu kredītu nedabūsi, ja tev nav visi dokumenti. Un tad bija sarežģīti, kamēr visus 23 dzīvokļus pārliecina, ka nebūs zaudētāji."
Ekonomikas ministrijā atzīst – līdz ar energoresursu cenu kāpumu iedzīvotāju interese par ēku siltināšanu pieaug. Kopš 2009. gada, kad pieejams Eiropas Savienības atbalsts, iespēju veikt siltināšanas darbus izmantojušas 1500 mājas visā Latvijā.
"Brīžos, kad energoresursu cenas aug, interese ļoti strauji pieaug. Un mirklī, kad energoresursu cena krītas, viņa praktiski ļoti īsā laikā atkal nokrītas. [..] Mājām būtu jābūt plānam, cik bieži viņa tiek remontēta, jo katram konstruktīvam elementam ir noteikts kalpošanas laiks un ir noteikts laiks, kad ir jātaisa apkope vai novērtēšana."
Šobrīd noteikts, ka mājas remonta veikšanai vajadzīgs 50% īpašnieku atbalsts un pluss viena balss. Ekonomikas ministrija gatavo grozījumus likumā, lai šo kārtību atvieglotu. Proti, ja uz kopsapulci vienu reizi neieradīsies 50% +1 dzīvokļu īpašnieks, tad pēc mēneša varēs sasaukt nākošo kopsapulci, kurā balsos un lēmumu pieņems tikai tie, kuri ieradīsies. Tāds rosinājums bijis nepieciešams gadījumos, kad liela daļa dzīvokļu īpašnieku dzīvo ārzemēs un viņu nespēja ierasties kopsapulcē liedz veikt mājas remonta darbus. Ekonomikas ministrijā paredz, ka līdzekļi ēku siltināšanas programmai pietiks vēl vairākus gadus un jau šobrīd tai atvēlēti aptuveni 200 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
