Ielu sālīšanas sāga turpinās jeb kāpēc Latvijā neizmanto alternatīvus ielu tīrīšanas līdzekļus
"Bez Tabu" nepagurstoši jau gadu no gada nonāk pie stāsta "iesālītās Rīgas ielas". Šoreiz mūsu skatītājs Jānis iesūtījis video, kurā redzams, cik čakli sāli izbārsta Ģertrūdes ielas sētniece.
Jānis līdz ar video pievienojis arī jautājumu: kur domes noteikumos noteiktie uz vienu kvadrātmetru 50-70 grami sāls, ja vienā ēdamkarotē vien jau ir 30 grami?
Arī uz ielas izvaicātie Rīgas iedzīvotāji kā viens atzīst ,– sāls nav labākais risinājums. Žēl esot gan koku, gan ēku un ceļu, nemaz nerunājot par pašu apaviem.
"Tas vispār ir ārprāts, ka viņi to sāli saber. Es nupat skatījos Maskavas ielā – tramvaja sliedes pilnīgi norūsējušas, tā nekad nav bijis!"
Dažādu jomu eksperti regulāri brīdina par procesa negatīvajām sekām. Pārspīlēts sāls daudzums var izraisīt gaisa kvalitātes pasliktināšanos, bojāt automašīnas un kaitēt dzīvniekiem, traumējot četrkājaino draugu ķepas.
Tomēr neatkarīgi no trūkumiem šobrīd sāls esot piemērotākais un ekonomiski izdevīgākais risinājums Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tam ir augsta ledus kausēšanas spēja. Galvenais ievērot ražotāja ieteikumus – uz vienu kvadrātmetru kaisīt 50-70 gramus sāls.
Sīkšķembas (granīta izsijas) Rīgā neesot lietojamas, jo aizsprostojot kanalizāciju un lietus notekas. Rīgas domē apstiprina, ka sāls ietekmē apkārtējo vidi un veselību, jo ieskalojas gruntsūdeņos. Taču parasti augsta koncentrācija novērojama tikai ziemā un pavasarī. Pārējā gada laikā mikroelementi tiek izskaloti ar nokrišņiem un gruntsūdeņiem.
Par nesakoptām ietvēm iedzīvotāji var ziņot Rīgas domes Administratīvai inspekcijai, kuras pienākumos ir teritorijas īpašnieku uzrunāšana un arī soda piemērošana, savukārt, ja rodas neskaidrības par brauktuvēm, jāzvana Rīgas domes Satiksmes vadības centram.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
