100 000 eiro kāda cita kabatā? Kur nonāk milzu drošības nauda, kas iemaksāta par apsūdzētajiem?
Šobrīd sabiedrības un mediju uzmanība pievērsta KNAB uzsāktajam kriminālprocesam, kurā tika aizturēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Par viņu tika iemaksāta drošības nauda – 100 000 eiro, kāpēc tieši šāda naudas summa, kurš to nosaka un kur tā paliek?
500 000 eiro drošības nauda ir lielākā Latvijas tiesu vēsturē. Tā tika noteikta izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam. Arī viņa advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas sēdes atzina, ka drošības nauda esot iespaidīga.
Jurists un tiesībzinātņu pasniedzējs Armands Logins akcentē, – drošības nauda ir procesuālais piespiedu līdzeklis personai, lai nodrošinātu lietas patiesu un pareizu izmeklēšanu.
Naudas apmēru nosaka procesa virzītājs, ievērojot noziedzīga nodarījuma raksturu un ar to radīto kaitējumu, arī personas mantisko stāvokli.
Nevis vienkārši tāpēc, ka mums ir strikti noteikumi, tādu noteikumu nav. Šeit sadarbojas tikai un vienīgi izmeklētājs, prokurors, tiesa, tie ir tie lēmēji.
Izmeklētājs rosina, prokuratūra var iebilst, var neiebilst, tiesnesis pieņem lēmumu.
Izmeklētājs ir persona, kas veic pirmstiesas izmeklēšanu, piemēram, policists, KNAB darbinieks. Lēmumam par drošības līdzekļu, tostarp drošības naudas, piemērošanu jābūt pamatotam.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem drošības naudu var iemaksāt jebkura fiziska vai juridiska persona.
Drošības nauda tiek ieskaitīta Valsts kasē, procesa virzītāja deponētajā kontā. Līdz brīdim, kad tiesībsargājošā iestāde pieņem lēmumu. Piemēram, atskaitīt naudu atpakaļ maksātājam. Ja, procesuālu darbību dēļ nauda kļūst piekritīga valstij, tā tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
