Izrādās, 19 gadu laikā šis tas mainījies – uzstādīts elektroniskais kods, pirmajā acu uzmetienā pastkastītes atstāj visai bēdīgu iespaidu. "Sorry par tiešumu, bet šo krāsu trepju telpā es krāsoju," atzīst Ansis.
Patīkamu pārsteigumu žurnālists piedzīvo bērnu laukumiņā. "Manā laikā te bija tādi dzelži, kur drīzāk varēja nosisties," paskaidro Ansis. Taču savu drošsirdību mazais Ansis pārbaudīja spēlē liftos.
Nākamais bērnības taku pieturpunkts ir skola. "Ja godīgi, es te nācu visādas "ziepes vārīju", bet es biju skolotājas dēls, es nevarēju pa īstam tādas lielās "ziepes vārīt"," atzīst Ansis.
Vairāk skaties Baibas Runces un Rolanda Polīša sagatavotajā sižetā!
