Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā g andrīz visiem ir mobilais telefons – 96–98% iedzīvotāju Latvijā izmanto mobilo telefonu. Vēl Latvijā ir apmēram 2,7 miljoni mobilo pieslēgumu, kas ir ~146–147% no iedzīvotāju skaita. Seniori arī strauji pāriet uz telefoniem – apmēram 70% senioru jau lieto viedtālruni ikdienā.
Sižetā iedzīvotāji atklāj, cik stundu dienā izmanto mobilās viedierīces. Rekords – vairāk kā septiņas stundas. Mobilo telefonu lietotājiem jāizvērtē 3 kritēriji: 1) kontrole, piemēram, plānotās stundas vietā telefona ekrānā pavadu piecas ; 2) prioritātes – vai ekrāni neizstumj nodarbes, kas agrāk sagādāja prieku?, un trešais – sekas – neizguļamies, jūtam nogurumu arī vēlmi telefona lietošanu ierobežot.
Narkoloģe Inga Landsmane nelieto vārdu savienojumu "mobilo telefonu atkarību", saka, ka labāk šajā kontekstā runāt par savām prasmēm sevi ierobežot un kontrolēt attiecībā uz dažādiem ieradumiem. "Cilvēkiem, kuri vairākas stundas dienā pavada bezmērķīgi lūkojoties viedierīcē un skatoties citu cilvēku dzīves, biežāk raksturīgas emocionālās svārstības", stāsta narkoloģe.
Kā pieaugušajiem, tā bērniem, narkoloģe ierosina mobilā telefona lietošanas ieradumu aizvietot ar kādu jaunu – fizisku aktivitāti. Tāpat uzskata arī fizioterapeits, sakot, ka viedierīces ietekmē arī fizisko veselību. Fizioterapeits Raivis Aršauskisatklāj skaudro patiesību – bērnu mugurkaulus iztaisnot vairs nav iespējams, taču iesaka visiem pievērst uzmanību stāvoklim, kādā ierīci izmantojam. Kādi ir fizioterapeita praktiskie ieteikumi, skaties sižetā.
Ar ieteikumiem dalās arī tehnoloģiju eksperts Artis Ozoliņš.
Ļoti viegli atrod kopīgu valodu ar saviem sižetu varoņiem. Viņu raksturo empātija, atbalsts un drosme, tāpēc skatītāji ar saviem stāstiem bieži vien taisnā ceļā dodas tieši pie Lindas.
