Dezinformācijas "ražošana" sociālajos tīklos kļūst arvien slīpētāka. Kā neuzķerties?
Salīdzinoši neilgā laika sprīdī radīts lērums sociālās tīklošanās vietnes. Dažas jau gadiem bauda popularitātes spozmi, citas savukārt lūko izkarot vietu lietotāju dienaskārtībā. Tomēr visas saziņas platformas ir kā izcila augsne dezinformēšanas sēšanai.
Dezinformācija savu slavas gājienu jo izteikti veic pasaulē zīmīgu notikumu laikā. Covid-19, karš Ukrainā, tagad arī Hamās teroristu uzbrukumi Izraēlai. Un lietotājiem piedāvātā aplamā informācija bieži vien tiek ietērpta uzticamības plīvurā.
Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu likums nosaka, ka lielām tiešsaistes platformām ir jānoņem nelegāls saturs un jāveic pasākumi, lai novērstu riskus sabiedrības drošībai un pilsoniskajam diskursam. Kādreizējā "Twiiter", bet nu jau "X" īpašniekam Īlonam Maskam Eiropas Komisija pat nosūtījusi vēstuli, brīdinot par dezinformāciju Izraēlas un Hamās konflikta laikā.
Paralēli problēmām ar "X", saistībā ar likuma rāmjos neietilpstošas informācijas izvietošanu ierosinātas tiesvedībās pret "Facebook" saimniekiem "Meta" un arī "TikTok" platformu. Cīņā ar dezinformāciju gan liela nozīmē vēl joprojām ir pašu lietotāju rīcībai.
No pašmāju augstākajām institūcijām savu artavu sniedz Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments, kas ikdienā monitorē dezinformāciju, sadarbojoties ar citām institūcijām gan Latvijā, gan ārzemēs.
Ja dezinformācija pārkāpj sociālo mediju platformu noteikumus un tai ir potenciāls izplatīties plaši, savas kompetences robežās sadarbojamies ar sociālo mediju platformām, lai to ierobežotu. Atbildīgie darbinieki arī veic dezinformācijas atspēkošanu pirms tās izplatīšanās un dezinformācijas atspēkošanu jau tad, kad dezinformācijas kampaņa norit un apdraud sabiedrību.
Turklāt ir izveidota arī ziņošanas platforma "melnsuzbalta.lv", kur iedzīvotāji var norādīt par dezinformācijas materiāli, kuru pārbaudē pēcāk tiekot nodota atbilstošajām iestādēm.
Valsts kanceleja arī sniedz dažus padomus, kā rīkoties, lai nekļūtu par dezinformācijas upuri. Pārbaudiet, vai par konkrēto saturu ziņo Latvijas vai starptautiskie tradicionālie mediji, vai tie ir uzticami avoti, un vai norādīti žurnālistu vārdi. Pārbaudiet, vai saturs jau nav nonācis neatkarīgo faktu pārbaudītāju redzeslokā un kāds ir viņu atzinums. Izpētiet satura avotu – konta autentiskumu, izveidošanas laiku, pārējo izplatīto saturu un komentāru sadaļu.
Svarīgi nezaudēt modrību un neuzķerties uz skaļiem saukļiem un ažiotāžu, kā arī nepiedalīties viltotu materiālu vai naratīvu izplatīšanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
