Elle zemes virsū! Ukrainis par Putina zvērībām Harkivā. Latvijas iedzīvotāji vaicā: mūsu bumbu patvertnes ir lietojamas?
Par civiliedzīvotāju nogalināšanu, dzīvojamo namu, skolu un slimnīcu bombardēšanu Krievijas varai ar Vladimiru Putinu priekšgalā ir jāstājas Starptautiskā kara noziegumu tribunāla priekšā, – tā sarunā ar "Bez Tabu" pauda Ukrainas pilsētas Harkivas iedzīvotājs, kurš savā pilsētā pēdējās dienās redz elli zemes virsū.
Harkiva ir pēc iedzīvotāju skaita otra lielākā pilsēta Ukrainā. Tāpat kā citas lielās pilsētas un to piepilsētas, Harkiva pēdējās dienās pakļauta brutāliem smagās artilērijas sprādzieniem un apšaudēm. Kremļa priekšstāvji ar Vladimiru Putinu priekšgalā un propagandas mediji notiekošo Ukrainā sauc par "speciālo militāro operāciju" un vēršas pret tiem medijiem, kur zvērības sauc īstajā vārdā: par brutālu karu. Antons no Harkivas, tāpat kā visa saprātīgi domājošā pasaules iedzīvotāju daļa, pieprasa apturēt zvērības pret Ukrainas tautu. Ukrainā (arī Harkivā) Krievijas agresija nogalinājusi un ievainojusi daudzus.
Tas ir kara noziegums! Noziegums pret cilvēci! Nogalina mierīgos iedzīvotājus! Bombardē civilos objektus, dzīvojamās mājas, skolas, slimnīcas. Harkivā ir metro, kur patvērušies ļoti daudzi. Metro aprīkots ar apgaismojumu, ūdens padevi, siltumu, tualetēm. Stāv vilcieni, kuros arī var patverties un pagulēt uz krēsliem. Tiem, kuriem vilcienos nav vietas, izliktas vietas uz peroniem. Citi slēpjas lokālās bumbu patvertnēs, māju pagrabos. Šis hu*lo uzbruka Ukrainai! Krievija atbildēs Hāgā! Putins un citas militārpersonas. Viņus par militārpersonām nevar saukt, jo karavīri bērnus nenogalina! Krievu karakuģi, ej nah*j! Mēs tevi satrieksim, izsitīsim visus zobus un apraksim!
Antons pateicas par starptautisko palīdzību Ukrainai. Harkivas iedzīvotājs uzsvēra, ka Ukrainas tauta ir saliedēta kā nekad un motivē valsts militāros aizstāvjus.
Reaģējot uz karadarbību Ukrainā, vairāki Latvijas iedzīvotāji vērsušies "Bez Tabu" redakcijā ar lūgumu noskaidrot, vai un kur mūsmājās ir bambu patvertnes, vai tajās būs iespējams meklēt glābiņu, ja radīsies tāda nepieciešamība.
Bailes no militāras agresijas pret Latviju šobrīd nav pamatotas, par drošību mūsmājās gādā NATO un Eiropas Savienība, norādīja iekšlietu ministres Marijas Golubevas padomniece Linda Curika. Atbildot uz iedzīvotāju interesi par bumbu patvertnēm, Curika norādīja, ka tās kā mantojums no padomju laika ir Latvijas teritorijā, bet valsts tās nav apsaimniekojusi.
Savulaik bumbu patvertnes tika apzinātas un 2008. gadā tika lemts, ka tās netiks uzturētas. Daudzas ir privātīpašumā, daudzas nebija lietošanas kārtībā. To uzturēšana būtu ļoti dārga. Vai būtu lietderīgi iztērēt aptuveni 14 miljonus eiro, lai uzturētu vienu lielu bumbu patvertni?
Lai gan iekšlietu ministrijas pārstāve Curika atkārtoti uzsvēra, ka satraukumam nav pamata, viņa norādīja, ka būtu jāparūpējas par kārtības ieviešanu un visa liekā izvākšanu no namu pagrabiem, kas varētu kalpot kā telpas "x stundā".
"Bez Tabu" vērsās arī Rīgas pašvaldībā, kurā skaidroja, ka galvaspilsētas vietvaras īpašumā ir dažas pazemes telpas, kas padomju gados celtas kā bumbu patvertnes, bet patlaban tiek izmantotas kā noliktavas. Nepieciešamības gadījumā, tās, iespējams, varētu pielāgot kā telpas glābiņam. Tāpat pašvaldībā aicināja namu apsaimniekotājus pievērst uzmanību pagraba telpām, nodrošinot tajās kārtību. Tagad primāri to nepieciešams darīt ugunsdrošībai, bet atbrīvošana no visa liekā garantēs vairāk telpas, kurās patverties cilvēkiem.
Harkivietis Antons norādīja, ka Ukrainā daudzi glābiņu meklē metro stacijās, arī pagrabos un bumbu patvertnēs, lai gan īpaši pielāgotu patvertņu esot salīdzinoši maz. Antons uzteica Ukrainas atbildīgo par civiliedzīvotāju apgādāšanu ar visu nepieciešamo darbu.
Neraugoties uz to, ka kara draudu Latvijā nav, arī valsts un pašvaldības vienmēr ir strādājušas pie civilās aizsardzības plāniem, uzsvēra Iekšlietu ministrijas pārstāve Curika.
Tas ir kara noziegums! Noziegums pret cilvēci! Nogalina mierīgos iedzīvotājus! Karš nav vienīgais iespējamais apdraudējums. Tāpat ir dabas kataklizmas, par kurām tiek domāts. Piemēram, ir civilās aizsardzības komisijas, kas atrodas katrā pašvaldībā. Tās koordinē jautājumus, kas saistīti ar civilo aizsardzību. Izplānotais tiek aktivizēts brīdī, kad ir risks cilvēku drošībai.
Aizsardzības ministrijas izveidotajā portālā "Sargs.lv" iespējams sīkāk uzzināt par to, kā rīkoties krīzes gadījumā. Vairāk uzzini šeit.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
