"Jābūt taupīgākiem vai jāsāk pelnīt vairāk." Kas sagaidāms pēc gadumijas
Gada sākumā pirkums izmaksāja 7 eiro un 67 centus. Šoreiz par visu no maciņa izvilkām 8 eiro un 27 centus. Nav jābūt matemātikas ģēnijam, lai saprastu, ka šis tas noteikti ir kļuvis dārgāks.
Ja mēs skatāmies ilgtermiņā, tad pēdējā laikā dārgāki palikuši piena produkti, it sevišķi – piena pārstrādes produkti. Savukārt stabilas cenas ir palikušas augļiem un dārzeņiem. Iespējams, ka to ir devis samazinātais PVN. Ja mēs skatāmies, salīdzinot ar 2017.gadu, tad cenas ir tajā pašā līmenī, kas bija 2017.gadā.
Arī Bez Tabu nopirktās sviesta paciņas, salīdzinot ar janvāri, kļuvušas dārgākas par 20 centiem. Tikmēr šogad lētāki kļuvuši dzērieni. Tiesa gan, ne uz ilgu laiku, jo nākamgad būs citas cenas. Pirmkārt, gāzētajiem dzērieniem būs jauns akcīzes nodoklis, otrkārt, tiks ieviesta depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem.
Kopumā jāsaka cenu kāpums, it sevišķi – gada otrajā pusē, ir. Un tas turpināsies arī nākamā gada sākumā, jo ražotājiem ceļas cenas, jo energoresursi palielinās, arī izejvielas, un tas attiecas uz visām grupām, ne tikai uz pārtiku. Un, protams, ka ražotāji šīs izmaksas liek iekšā savā produktā. Un vēl loģistika. Kā mēs zinām, tad arī degviela ir kāpusies cenā, arī elektroenerģija. Un tad vēl arī tirdzniecības izmaksas. Es domāju, ka vēl trīs mēnešus būs šis te cenu kāpums.
Cenas veikalos gan palielinoties pakāpeniski, jo ražotājiem ar tirdzniecības iestādēm esot noslēgti ilgtermiņa līgumi, turklāt ražotājiem visai savlaicīgi esot jābrīdina, ka kāda no precēm būs dārgāka. Cenu pārejas periods esot trīs mēneši. Tikmēr nākamgad ar nepacietibu tiekot gaidītas būtiskākās izmaiņas nodokļu jomā.
Viena no būtiskajām reformām kas skars lielāko Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir neapliekamā minimuma paaugstināšana. Tas nozīmē, ka no nākamā gada 1.janvāra – gan strādājošajiem, gan pensionāriem – neapliekamais minimums pieaugs līdz 350 eiro, bet no nākamā gada 1.jūlija tas jau būs 500 eiro. Un tas nozīmē, ka iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem maciņā paliks daudz vairāk naudiņas, un iedzīvotāji varēs daudz vairāk atļauties saviem tēriņiem.
Teorētiksi lētākiem vajadzētu kļūt arī periodiskajiem izdevumiem, grāmatām un elektroniskajiem izdevumiem. 12% vietā nodoklis samazināts līdz 5%. Tiesa gan, praksē ne vienmēr nodokļu samazinājums skar gala cenu.
Ņemot vērā gāzes, degvielas un elektrības cenu svārstības, arī nākamgad lieks eiro nenāks par ļaunu.
Nu, vai nu jābūt taupīgākiem, vai jāsāk pelnīt vairāk – viens no diviem. Ir divas iespējas tikai – vai nu vairāk naudas, vai mazāk izdot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
