Jaunu popularitātes vilni piedzīvo reivi

Renārs, kurš iecienījis bieži apmeklēt reiva pasākumus, uzsver tā mūzikas daudzveidīgās skaņas. Viņam patīkot, ka esot iespēja izdejoties savā nodabā – reivos tipiskais latviešu kautrīgums tiekot likts malā. Dispoze skaidro, ka cilvēki dodoties uz reiviem klausīties dažāda veida elektronisko mūziku un dejot. Šāda mūzikas klausīšanās un atbrīvošanās ievedot cilvēku tādā kā transa stāvoklī, papildina Uldis Rudaks. Reivs no ballītes atšķiroties ar elektronisko deju mūziku, kas tajās skan, kā arī uzsvars tiekot likts uz dīdžeju "setiem".

Latvijā reivu kultūra ienākusi deviņdesmitajos gados, kad izpratnes par to neesot bijis informācijas trūkuma dēļ, un līdz šodienai tā viļņveidīgi atgūstot popularitāti. Pirmie reivi, kas notikuši Vecrīgā kādā lielā koka mājā, saucās "Open". Tur katrā no ēkas četriem stāviem esot bijuši dīdžeji, kuri spēlējuši mūziku. Apmeklētāji esot ģērbušies krāsainā apģērbā un mūzikas ritmos priecīgi dejojuši.

Pašlaik reivu kultūra pie mums piedzīvo jaunu popularitātes vilni. Dispoze skaidro, ka pati elektroniskā mūzika kļūstot populārāka, pateicoties tādiem pasaules slaveniem dīdžejiem kā Tiësto un Martin Garrix, kuri spēlējot šāda veida mūziku, un lielajām mūzikas izdevniecībām kā "Sony" un "Universal Music", kas to arvien vairāk izdodot.