Juris Šteinbergs ceļā pie Latvijas bīstami lieliskā vectēva atceras savus vectēvus!

Konkursā piedalījās vērienīgs dalībnieku skaits- mazbērni un mazmazbērni dalījās ar 367 aizkustinošiem stāstiem un sirsnīgām atmiņām par saviem visu redzošajiem un visu dzirdošajiem vectēviem, ar kuriem kopā var nodoties darbiem un nedarbiem, prognozēt laika apstākļus, iemācīties metināt vai iztrakoties pie pasaulē iemīļotiem smagā roka izpildītāju skaņdarbiem. Par lieliskāko vectētiņu tika atzīts Antons Gunārs Dundurs.

Konkursa galveno balvu uzvarētājam uzticēts nodot Bez Tabu vadītājam Jurim Šteinbergam. Juris, pa ceļam uz Ikšķili pie Latvijas bīstami lieliskākā vectēva, atceras savus vecotēvus un apcer to, kā tas ir būt vectēvam.

Juris atceras:"Esmu mammas tēti redzējis tikai bildēs. Viņš bija Latvijas armijas Vidzemes artilērijas pulka virsnieks, par ko savulaik tika arestēts un kaut kur Sibīrijā nobendēts."

Toties daudz neaizmirstamu atmiņu Bez Tabu vadītājam ir par tēta tēti, kā Juris pats teic "foršo vectēvu".

"Tēta tētis bija cilvēks ar zelta rokām un visu mūžu ne tikai smagi strādājis, bet arī spēlējis dažādus mūzikas instrumentus, piemēram, klarneti.", atmiņās dalās Juris.

Vectēvs bijis kolhoza bišu dravas pārzinis jeb galvenais biškopis, kura pārziņā bija vairāk nekā simt bišu dravu.

"Tāpēc esmu bērnībā gan medu ēdis, gan gana daudz bišu dzelts", atzīst Juris.

To, kā ir būt vectēvam Juris vēl nezina un kā pats teic, viņam ir visai miglains priekšstats, kā tas ir būt vectēvam. Bet iepazīstoties ar vectēvu konkursa uzvarētāju, Antonu Gunāru Dunduru, Bez Tabu vadītājs, pārliecinās, ka ar datoru un tehnoloģijām uz "tu" iespējams būt arī 85 gadu vecumā.

Vectēvu konkursa uzvarētāju Antonu Gunāru Dunduru satiekam viņa privātmājā Ikšķilē, kur viņš Bez Tabu vadītāju sagaida kopā ar vedeklu Mariku un mazmeitām Baibu un Ievu. Tieši mazmeitas pieteikušas vectēvu konkursam, jo bijušas pilnīgi pārliecinātas, ka tieši viņu vectēvs atbilst nosaukumam- Latvijas bīstami lieliskākais vectēvs.

Baiba un Ieva: "Jau uzzinot, ka top tāda filma "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru", mums bija skaidrs, ka arī mūsu vectēvs, kurš savos 85 gados pierāda, ka datorprasmes var apgūt jebkurā vecumā, ir pelnījis goda titulu."

Savā vēstulē mazmeitas raksta:"Viņš = Vectēvs! Reti kurš viņu sauc vārdā. Ģimenes draugi un radi, visi viņu sauc par Vectēvu. Viņš ir mājas gariņš, visu pamana, ir lietas kursā par notiekošo un dzīvo līdzi laikam. 85 gadi nav šķērslis, lai mācētu apieties ar datoru.

Pats ir izveidojis sev epastu, lasa Latvijas ziņu portālus un uzspēlē spēlītes internetā. Pats apgūst angļu valodu un apsver smarthphone iegādi. Savs dators nav, bet noteikti priecātos par tādu dāvanu, jo tad to varētu lietot savā istabā."

Tagad Antonam Gunāram Dunduram ir savs dators. Juris Šteinbergs to kungam ne tikai nogādājis, bet arī palīdzējis spert pirmos soļus tā apguvē, jo, kā laimīgais uzvarētājs teic, tādu datoru, kā dāvinātais līdz šim nav lietojis.

Vectēvu konkursa uzvarētājs gan ir pagalam samulsis, jo kā atzīst: "Tas man bija pārsteigums. Es nezināju, ka mazmeitas mani iesaistījušas tādā avantūrā."

Tomēr tieši viņš no 367 konkursā pieteiktajiem dalībniekiem, par kuriem kopā nobalsots vairāk nekā 52 000 reižu, saņēmis 7909 balsis.

Kungs atklāj, ka izveidot pašam savu e-pasta adresi neesot nemaz tik sarežģīti un sola neaizrauties ar datorspēļu spēlēšanu. Tikmēr mazmeitas nosolās "uzpasēt" vectēvu, lai viņš pie jauniegūtā datora pārāk neaizsēžas. Taču, Bez Tabu novērojumi pie sirmā kunga liek domāt, ka viņš tieši tāpat, kā līdz šim būs aktīvs, ik rītu pildīs rīta rosmes un tiklīdz laika apstākļi ļaus, rosīsies piemājas dārziņā.

Vectēvs. Nekā citādi konkursa uzvarētāju nesauc arī visi apkārtējie, tostarp paša bērni un mazbērnu draugi. Kā viedi sarunu noslēdzot teic Vectēvu konkursa uzvarētāja vedekla Marika: "Mūsu vectēvam ir daudz mazbērnu, jo visi mēs, mūsu draugi un bērnu draugi viņu saucam vienkārši par VECTĒVU".