Oskars raidījumam Bez Tabu atklāj, ka jau bērnībā bijusi sajūta, ka būs labāk, ja dažas konfektes un nopelnītos santīmus noliks malā, uzreiz neiztērēs.
Covid laikā radio dīdžejs nolēma pamēģināt investēt akcijās, taču saprata, ka tas ir stresaini un tam nepieciešams veltīt ilgu laiku. Šobrīd gan Oskars naudu novirza trešajam pensiju līmenim, gan iegulda fondos.
Oskars Lepers
Radio "StarFM" DJ
Ja mēs turam naudu zeķē, tad problēma ir tāda, ka nauda zaudē vērtību. To iemācāmies ekonomikas stundās. Kopā ar inflāciju nauda zaudēs vērtību, turpretī, ja naudu investēsiet, tad var panākt to, ka nauda turēsies līdzi inflācijai vai pelnīsiet vienkārši ar to, ka naudu esi nolicis malā!
Oskars atklāj, ka arī savam bērnam atvēris uzkrājumu kontu, kurā veic regulāras iemaksas.
Latvijas bankas eksperte Aija Brikše norāda, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība ir nedaudz zem vidējā Eiropas līmeņa.
Brikše norāda, ka Latvijas iedzīvotāji spēj sakrāt līdzekļus viegli aizsniedzamam mērķim, taču nereti pieklibo ilgtermiņa domāšana.
Aija Brikše
Latvijas bankas Finanšu pratības daļas vadītāja
Latvijas iedzīvotāji sliktākus rādītājus uzrāda, ja ir runa par ilgtermiņa krāšanu. Cilvēkiem gan pietrūkst zināšanu par to, kā nauda ilgtermiņā strādā, gan arī trūkst izpratnes par praktisku ilgtermiņa krāšanas veidu izvēli. Ja jums šodien ir 100 eiro, inflācija gadā ir 2%, tad pēc gada naudai būs 98 eiro vērtība, varēs nopirkt par 2 eiro mazāk. Pretēju efektu var panākt ar ieguldījumiem, kur vidēji gadā var nopelnīt 7 procentus. Ja ieguldi 100 eiro, nākamgad tur jau būs 107 eiro.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
37% iedzīvotāju nav uzkrājumu, katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nedomā par uzkrājumiem pensijai, tikai 18% krāj pensijai.
"SEB bankā" norāda, ka, palielinoties ienākumu līmenim, nereti palielinās arī izdevumi, tomēr aizmirstam par uzkrājumu veikšanu.
Līva Vēliņa-Pētersone
"SEB banka" Finanšu pratības mentore
Pētījumi liecina, ka esam labi parādu atmaksātāji. Laikam latviešiem prātā ir teiciens "parāds nav brālis"! Tas ir ļoti labi, taču nav tā, ka latvieši būtu naski uz krāšanu. Lielākā daļa cilvēku teiks, ka nav naudas uzkrājumiem, ieguldījumiem. Interesanti ir tas, ka šo saka dažādu ienākumu līmeņu cilvēki. Vienalga, vai makā katru mēnesi ir 500 eiro vai 3000, būs atbilde, ka nav nauda, lai krātu. Tas nozīmē, ka krāšanu neesam izvirzījuši par prioritāti. Vispār finanšu likumi vēsta, ka uzkrājumu veikšanai un ieguldījumiem vajadzētu veikt 20% no saviem ienākumiem. Varbūt pirmajā brīdī tas šķiet ļoti daudz, bet, kad ieej tajā krāšanas rutīnā, izrādās, ka nav tik sarežģīti. Svarīgākais ir ieviest to rutīnu. Jāsāk ir ar to, ka, saņemot algu, tā jāatliek uzkrājumiem, ieguldījumiem, tikai pēc tam jāveic dažādi maksājumi, pirkumi.
Automātiskā maksājuma izveidošana ir pirmais solis uz uzkrājumu veidošanu.
