Šnitkos dzīvojošais latgalietis jau pirms gada, zāles pļaušanas laikā paripinot ābolus nost no ceļa, saredzēja potenciālu auglim kļūt par mākslas objektu. Šoruden ideja tika materializēta.
"Man nebija doma gūt popularitāti, darīju to savai interesei," atklāj no pirmā acu uzmetiena kautrīgais un pieticīgais kārsavietis.
Pēc publikācijas sociālā tīkla "Facebook" lapā, Igors no Kārsavas par savu veikumu saņem lērumu atzinības vārdu, taču netrūkst arī negatīvu atziņu, jo daļa izveidotajos ornamentos saskata tā dēvēto svastiku.
Latvieša Igora ābeļdārzs drīz vien tieši vienai no mūsu kaimiņzemēm kļuvis daudz saistošāks. Kaimiņvalsts – Krievijas – propagandas mediji gan iedomājas ko citu, nevainīgā mākslas darbā sazīmējot nacisma popularizēšanu. Portālā "lenta.ru" pat rakstīts: "Latvijā ābolu ražas novākšanu atzīmē, izliekot no tās svastiku".
Latviešu literatūrzinātniece un Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte-Pakule uzsver, ka vēl pirms Otrā pasaules kara un Nacistiskās Vācijas, ugunskrusts jeb svastika bija arī daļa no Padomju Krievijas kultūras, un ugunskrusta vēsture vispār aizsākusies vēl krietni senāk.
Ne svastika, ne piecstūru zvaigzne jeb pentagramma, lai cik spēcīgi, fiziski spēcīgi, brutāli būtu šie varas režīmi, nevienam no tiem tās [zīmes] nepieder.
Arī Igors kritizē pret viņu vērstos pārmetumus, norādot, ka paši "komentētāji" nemaz nezinot vēsturi, bet uzreiz bļauj un raksta, ka viss ir slikti, ka šādi nedrīkstēja darīt.
Man jau likās, ka tas nekas sevišķs nav. Vienkārši saliku ābolus, izdomāju sava veida mākslu. Un tad vienā momentā mani pārņēma jau sajūta, ka esmu Brekte-2. Bet es šo darbu centos veidot tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem tas patiktu un dotu iedvesmu, jo šajā laikā viss ir diezgan negatīvs. Un, protams, lai arī mūsu pilsētas vārds izskanētu mazliet tālāk par novada robežām. Nu, sanāca arī pa visu valsti un ārpus tās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
