Ledus olas, torosi un sarmas ziedi. Latvijas iedzīvotājus pārsteidz elpu aizraujošas dabas parādības

Reizē ar mums Vecāķos novērot neparasto dabas brīnumu – ledus lodes – ieradušies arī citi interesenti. Lielākā daļa atzīst, ka par tādām dzirdējuši pirmo reizi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteroroloģijas centrā stāsta – ledus bumbas jeb ledus olas ir visai reta dabas parādība, ko iespējams novērot seklās piekrastēs ar ieslīpu reljefu. Tieši tāds tas ir Vecāķos.

Sinoptiķa asistente Ligita Ābele skaidro, ka ledus bumbas veidojas ūdenī. Lai tas notiktu, nepieciešams, lai gaisa temperatūra būtu nedaudz zem nulles grādiem. Aptuveni tādai jābūt arī ūdens temperatūrai, jo tad ūdenī esošā sniega putra vai mazi, atlūzuši ledus gabaliņi nekūst. Vienmērīgā vējā, rodoties viļņiem, tie rotē un veļas kā sniega bumbas – arvien lielākas. Tad tām apkārt viena pēc otras uzsalt ledus kārtas. Lodes nonāk krastā tad, kad tās izpūš vējš vai krasi mainās ūdens līmenis.

Par īstu dabas fenomenu mednieku varētu saukt fotogrāfu Kārli Buškevicu, kurš vairāk nekā desmit gadu laikā iemūžinājis tūkstošiem elpu aizraujošu kadru visā pasaulē. Viņš piedzīvojis saules rotāšanos Gruzijas kalnos un ziemeļblāzmas Itālijas debesīs, bet reiz bēdzis no zibens spēriena šeit pat – Latvijā.

Viņš stāsta, ka Latvijas daba ir īpaša. Tieši šeit novērojami sevišķi skaisti saullēkti un saulrieti, zelta mākoņi, varavīksnes, miglas un citi dabas brīnumi, kas liek acīm ieplesties izbrīnā.

Viņš kādu dienu labprāt piedzīvotu miglas halo un stāsta, ka, lai neparastas dabas parādības ieraudzītu un iemūžinātu kadros, gatavojas un pēta, jo tikai retos gadījumos palīdz nejaušība un veiksme.

Piemēram, lai Latvijā novērotu tik reti sastopamo ziemeļblāzmu, viņš seko līdzi aktuālajai informācijai aplikācijās un izvēlas doties uz sevišķi tumšām vietām, tostarp, pie jūras – Kaltenē vai Mērsragā. Vairāk skaties video!