"Ļoti daudz! Varēja rakt un rakt!" Sēņotāju Valmieras mežā pārsteidz patronu krāvums
Pavisam negaidītu pārsteigumu mežā pie Valmieras piedzīvo Bez Tabu skatītājs Jānis, kurš sēņošanas laikā uziet ko interesantu.
Sveiki! Valmieras mežā sēņojot uzgājām tukšas patronas. Ļoti daudz varēja rakt un rakt. Kā nebeidzās, tā nebeidzās. Gribētu zināt, kam šādas patronas ir domātas un kurš varētu tās tur izmest?
Bez Tabu nolēma savām acīm pārliecināties par visai netipisko atradumu, kā arī uzreiz meklēja, kurš tad nogrēkojies.
Jānis iesūta video, kurā nofilmēts ceļš no uzņēmuma "Valmieras ūdens" līdz kādai nelielai taciņai, kas aizvijas dziļāk mežā. Sēņotājs mūs iedrošina doties iekšā brikšņos līdz atdursimies pret kokā iekārtu lupatiņu.
Sārtos karodziņus meklējot
Dodoties taisnā virzienā cauri meža biezoknim, atrodam pirmo Jāņa atstāto norādi – sārtu karodziņu. Priekšā jābūt nākamajam.
Drīz vien atrodam arī nākamo – beidzamo – norādi. Un, pateicoties tām, esam veiksmīgi sasnieguši Bez Tabu skatītāja atraduma vietu.
Sūnu paklājā pie priedes pamanām divas kaudzītes ar sarkanas krāsas čaulītēm. Neesot munīciju ekspertiem, no pirmā acu uzmetiena redzams, ka patronas ir no plastikāta.
Uzņemoties risku, savācam spainītī izmantotās patronas. Mežā neatstājam arī Jāņa izvietotos karodziņus. Pa ceļam ievērojam vēl vairākas alus bundžas, ko bezkaunīgi izmetis kāds dzērājs.
Patronu vairāk nekā sēņu
Lai arī cik dīvaini tas izklausās, iznākot no meža, sēņu mūsu spainītī ir krietni vien mazāk nekā šaujamieroča patronu. Tagad atliek noskaidrot, kam šīs patronas pieder un kāpēc tās atstātas mežā.
Aplūkojot internetā pieejamo karti, uzreiz pamanām, ka netālu atrodas Zemessardzes 22. kājnieku bataljons, kas, iespējams, ir saistīts ar mežā izmestajām čaulītēm. Pie bataljona sastopam Zemessardzes pārstāvi, kurai pastāstām par Bez Tabu skatītāja neparasto atradumu. Un tas armijas daļai kļūst par nepatīkamu pārsteigumu.
Labā ziņa ir tā, ka šīs ir izšautas mācību patronu čaulītes. Un labā ziņa ir arī tā, ka šīs patronas ar laiku sadalās.
Sazinoties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vienojamies, ka nododam mežā atrastās čaulītes Zemessardzei, kas savukārt noskaidros, kas šīs ir par čaulītēm un kāpēc tās atstātas mežā.
Un nākamajā dienā arī saņemam telefona zvanu no Zemessardzes
Šo munīciju, ko mēs redzam un kura tika nodota Zemessardzes pārstāvjiem, ir salūtmunīcijas tukšās čaulītes, kuras nekādā ziņā nav bīstamas ne cilvēkiem, ne apkārtējai videi. Un šīs čaulītes ir ražotas no speciāla plastikāta, kas ar laiku dabā noārdās, neradot paliekošas sekas.
Karlsberga uzsver, ka mācībās ārpus poligoniem karavīri un zemessargi lieto mācību munīciju, kas tikai rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību.
Nacionālie bruņotie spēki ikvienu mācību laikā organizē šādu čaulīšu un atkritumu savākšanu, taču nevaram pilnībā izslēgt gadījumus, kad neliels daudzums paliek mācību vietā. Jo tomēr varētu būt gan cilvēciskais faktors, kāds nav pamanījis air sevis atstātās čaulītes vai laikapstākļi bijuši tādi, ka nevarēja uzreiz pamanīt šādas čaulītes.
Zemessardzes pārstāve arī aicina iedzīvotājus par šādiem atradumiem tomēr uzreiz ziņot policijai pa tālruni 110 vai arī tuvākajai militārajam objektam. Un nekādā gadījumā neaiztikt munīciju un sprādzienbīstamos objektus, pat ja tie ir neliela izmēra.
Zemessardzes pārstāve arī uzsvēra, ka šādas patronas noārdās aptuveni 10 gadu laikā. Te gan jāpiebilst, ka metāla daļiņas tomēr saglabāsies krietni ilgāk. Līdz ar to šādas patronu čaulītes mežā ir tādi paši atkritumi kā alus bundžas. Un mežā tādām lietām nudien nav jāatrodas.
Starp citu, Zemessardze arī lūdza nodot Jānim lielu paldies par to, ka sēņotājs nepalika vienaldzīgs, atrodot mežā mācību patronu čaulītes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
