Nepilsonis nesteidzas naturalizēties, bet gaužas, ka nesaņem ES labumus
Latvijā kopš dzimšanas dzīvojošs nepilsonis Dmitrijs, triju bērnu tēvs, neizpratnē, kāpēc viņam atsaka Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kas viņam ļautu doties peļņā uz citām Eiropas Savienības valstīm. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) norāda: valstu robežas nebūtu šķērslis, ja Dmitrijs naturalizētos, kļūstot par Latvijas pilsoni.
Rīdzinieks Dmitrijs dzimis padomju Latvijā, ir nepilsonis. Viņam ir trīs bērni, Latvijas pilsoņi. Vīrietis strādā ēdināšanas nozarē, ko Latvijā padragājuši Covid-19 ierobežojumi. Vīrietis nākotnes finansiālo satricinājumu gadījumā labprāt dotos peļņā uz kādu citu ES valsti, lai pabarotu savu kuplo ģimeni. Atšķirībā no Latvijas pilsoņiem (tātad arī ES pilsoņiem) doties peļņā ārpus Latvijas viņam liedz nepilsoņa statuss. Dmitrijs vēlējās iegūt ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kas viņam ļautu doties strādāt uz citu ES valsti.
Latvijā problēmu nav, vienmēr esmu strādājis oficiāli, nodokļus maksāju. Nolēmu iesniegt dokumentus PMLP, lai saņemtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, lai, ja nu kas, varētu doties strādāt uz ārzemēm. Atsūtīja atbildi, ka nevaru saņemt šo statusu, jo to neļauj mani ienākumi. Pēc viņu noteikumiem, maniem ienākumiem jābūt vismaz 2000 eiro mēnesī.
Eiropas Padomes direktīva nosaka, ka, lai saņemtu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu, viens no nosacījumiem ir, ka Dmitrijam jāspēj pierādīt, ka viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus. Proti, viņam kā statusa pieprasītājam jāiesniedz dokumenti, kas apliecina regulārus un stabilus ienākumus: vismaz 2000 eiro mēnesī (pašam un trīs viņa bērniem – 500 eiro (minimālā alga Latvijā) mēnesī katram).
Pēc viņu noteikumiem, maniem ienākumiem jābūt vismaz 2000 eiro mēnesī. Tādu naudu nopelnīt mūsu valstī ir grūti. Ja atkal būs "lokdauns", mūsu darbību apturēs, zaudēsim darbu. Ko tālāk? Kaut kā ģimeni taču jāpabaro! Doties uz ārzemēm nevaru. Ko man tad iesākt?
PMLP pārstāve Madara Puķe norādīja, ka konkrētais nosacījums, lai iegūtu minēto statusu, ir saistošs visā ES.
Viens no iemesliem ir, lai, dodoties ar ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu strādat ārzemēs, ir jāspēj sevi [un ģimeni] nodrošināt arī ārzemēs, lai neizmantotu sociālos pabalstus tur.
Dmitrijs norāda – ja viņam būtu šādi ienākumi Latvijā, nebūtu nepieciešamības doties uz ārzemēm.
Risinājums vienkāršs – kļūt par pilsoni
PMLP pārstāve Puķe Dmitrijam ar "Bez Tabu" starpniecību ieteica nokārtot naturalizācijas pārbaudi, kas garantēs viņam Latvijas Republikas pilsoņa statusu. Pilsoņa statuss viņam ļaus bez šķēršļiem doties uz citu ES valsti. Pārbaudē pārliecināsies par latviešu valodas prasmēm mutvārdos, rakstīšanā un lasīšanā, kā arī zināšanām par Latvijas vēsturi u.c.
Dmitrijs raidījumam stātīja, ka pirms daudziem gadiem esot centies nokārtot naturalizācijas pārbaudi, bet neizdevās. "Bez Tabu"nevarēja pārliecināties par Dmitrija latviešu valodas zināšanām, jo viņš ar raidījuma komandu izvēlējās runāt krievu valodā.
Tagad es to [kļūšanu par pilsoni] izskatu kā variantu. Esmu jau centies iegūt pilsonību, bet tā sanāca, ka nenokārtoju pārbaudi. Kārtoju krīzes laikā, 2008. gadā. No visas tās grupas aptuveni 15 cilvēku nenokārtoja. Uz pirkstiem var saskaitīt, cik nokārtoja.
PMLP izstrādājis rīku, kas ļaus sagatavoties naturalizācijas pārbaudei. Rīku var atrast šeit.
Latvijā nepilsoņu skaits ir ap 10% no iedzīvotāju kopskaita. 2018. gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 808 personas, 2020. gadā 725 personas, savukārt 2021. gadā – 419 personas. Pilsonībā uzņemto personu skaits sarūk, jo gadu gaitā sarūk arī nepilsoņu skaits. 2021. gada statistiku ietekmēja arī Covid-19 ierobežojumi, kas apgrūtināja naturalizācijas pārbaužu rīkošanas procesu, norādīja PMLP.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
