Tie, kuri jau paspējuši apmeklēt Brīvdabas muzeju, noteikti ir pamanījuši, ka pie ieejas vairs nesagaida bērzu koku aleja. Liels ļaužu sašutums novērojams arī sociālajās platformās.
"Kam pietrūka malkas vai dēļu savam mājoklim? Izcirst bērzu aleju Brīvdabas muzejā? Vai man liekas, ka par to kādam būtu jāatbild un jāsniedz atbilde – KĀPĒC?"
"Nē. Tie tik bērzi. Viņu mūžs nav tik garš. Ja tie būtu ozoli, gobas, oši, liepas, tad gan vajadzētu iesniegt prasību – KĀPĒC?"
"Tie ir tikai bērzi??? Un tiem nav vērtības??? Pēc kara lauka. Vai Jūs vispār kaut reizi esat bijis brīvdabas muzejā?"
Tauta ir tiešām izbrīnīta, jo Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs iestājas par kultūras mantojuma saglabāšanu un kopšanu, taču koki tāpat nozāģēti! Viss neesot tik vienkārši, jo bērzu alejai bija 90 gadu un pirmā bīstamība parādījusies jau pirms 14 gadiem.
"Ap 2010. gadu sākās problēmas. Šie bērzi novecoja un lūza. Bērzs kalst no augšas. Vispirms bija tā, ka krīt tikai nokaltušie zari. Vistraģiskākais notikums, kas, paldies Dievam, nebeidzās traģiski, norisinājās 2018. gada vasarā. Šeit, tieši pie Priedes kroga, puse bērza nokrita uz ceļa. Tas notika dienas vidū, apmeklētāju laikā!"
Latvijas Etnogrāfiskā muzeja direktores vietnieks Mārtiņš Kuplais stāsta, ka, ejot pa šo aleju jau 50 gadus, vienmēr radusies tāda ļoti svinīga sajūta.
Novērojot potenciālos draudus lēni piezogamies, gadiem ritot, muzejs pamazām likvidējis pa vienam kokam, kas savu ilgo mūžu jau nodzīvojis Priedes kroga malā, taču kopīgajā ainavā tas nebija pamanāms.
Tad pienācis 2024. gads, kad vairāki bērzi, kas atradās pie kroga, gandrīz uzkrita ēkai virsū. Pēc šī notikuma Brīvdabas muzejs lūdz speciālistu atzinumu. Tas esot bijis nešaubīgs – bērziem ir 90 gadu. Kā Mārtiņš stāsta, bija divi varianti: vai nu gaidīt, kad viņi pa vienam izlūzīs, vai viņi visi reizē jānozāģē.
Rīgas domē apstiprina, ka iesniegumu par saskaņojumu saņēmuši. Konkrētie koki saskaņā ar Meža valsts reģistru auguši meža zemē, līdz ar ko pašvaldība iesniegumu koku ciršanas atļaujas saņemšanai pārsūta Valsts meža dienestam.
"Konkrētajā nogabalā 20.08.2024. tika saskaņots paziņojums par sauso un vēja gāzto koku ciršanu saskaņā ar Meža likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu. Augošu koku ciršanai mežā apliecinājums nav izsniegts. Valsts meža dienesta atbildīgais mežzinis tuvākajā laikā veiks pārbaudi konkrētajā nogabalā."
Koku eksperts izvērtējot situāciju teic, ka bērzi auguši kāpainā, smilšainā vietā, kur labi ieaugas priedes, taču lapu kokiem dzīve ir daudz grūtāka, īpaši ņemot vērā gar ceļu izbūvētās komunikācijas.
"Tādas komunikācijas kā internets, vai ievilktā elektrība, ūdens un kanalizācija, kas var stiepties gar koku saknēm. Protams, pie tādām darbībām koka sakņu sistēma ātri cieš. Egles, bērzi un pionierkoki kā apses, alkšņi ir pirmie, kas vētrās arī izgāžas."
Koki sadalās tajos kokos, ko cilvēkiem ir izredzes pārdzīvot un tajos, ko nav izredzes pārdzīvot veselīgos apstākļos. Bērzi ir vieni no tiem kokiem, kuru mēs varam pārdzīvot, jo tā mūžs ir no 70-90 gadiem. Simts gadus vecs bērzs varētu būt ļoti liels retums, stāsta koku eksperts Edgars Neilands.
"Atšķirībā no citiem kokiem, kas ir spējīgi aizaudzēt savas rētas un sadziedēt sevi, bērzi tādi nav. Līdz ar to bērzam attīstās trupe. Ja esam tam griezuši lielus zarus vai saknes, tad tas ir 5-10 gadu jautājums. Aptuveni pēc 15 gadiem tāds koks jau var mierīgi vētrā nogāzties."
Ja koki netiktu nozāģēti, tas tikai veicinātu blakus esošā Priedes kroga jumta bojāšanos. Starp citu, tas tikko ticis nomainīts, un bīstami, lūstoši bērzi tam blakus esot risks. Jaunus kokus šajā vietā nav plānots stādīt, taču pastāvīgi tiek domāts par Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja teritorijas labiekārtošanu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
