"Bez Tabu zelta fonds": kā tualetes pods sanaidoja iedzīvotāju un pašvaldību
Vēršoties pie "Bez Tabu", skrīveriete Aina savu situāciju aprakstīja tieši šādi: "Es nomaucos no poda!" Atklājās, ka Ainas kundze, kurai ir ierobežotas pārvietošanās iespējas un veselības likstas, lūdza vietējai pašvaldībai palīdzību. Tomēr vēlāk skrīveriete jau sāka nožēlot savu rīcību.
Aina savu mitekli īrē no pašvaldības. Apzinoties savu situāciju, kundze pilnībā meta kaunu pie malas. Pirms vairākiem gadiem skrīveriete jau lūdza pašvaldībai izbūvēt dzīvoklī tualeti un dušas telpu, jo līdz tam dabiskās vajadzības varēja nokārtot mitekļa koplietošanas tualetē.
Ilgi gaidītajām pārvērtībām no pašvaldības maciņa piešķīra nedaudz virs 2000 eiro. Ainai solīja un arī būvniecības tāmē ierakstīja tualetes podu ar nolaižamiem roku atbalstiem. Arī dušas telpā paredzēja līdzīgus, taču rezultātā solītais palika tikai uz papīra.
Tieši pašvaldības, pielāgojot mājokļus, praktiski negriežas pie mums. Un ir tiešām daudzas problēmas, jo bieži vien tās pašvaldības uzdevums ir pielāgot to mājokli, piešķirt kaut kādus līdzekļus, bet, kas īsti tiek darīts, beigu beigās nevienam līdz galam neinteresē. Tajā gadījumā arī cilvēkam vajag pielāgot, viņam rokturus vajag. Ņem rokturus, re, tev ir rokturi. Bet, kādi tie rokturi, cik tie izmantojami, vai tam cilvēkam arī pajautāja, kur viņš grib varbūt tos rokturus. Ir jāparunā ar to cilvēku, ko tad cilvēks grib. Tad tas speciālists arī varētu izvērtēt, ņemot vērā to cilvēka vēlmi, un piedāvāt kaut ko – attiecīgos rokturus, pacēlāju vai vēl kas cilvēkam ir nepieciešams. Tāpēc, jā, ir ļoti svarīgi pakonsultēties, lai tie līdzekļi ir tādi jēgpilni. Lai neuzliktu kaut ko tādu, kur līdzekļi ir iztērēti, bet kaut kā pietrūkst, reizēm nedaudz, un to risinājumu tāpat nevar beigu beigās izmantot.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
