"Biju šokā, ko uzgāju pie mājām!" Rīdzinieks atrod Daugavu piesārņojošu grāvi

Raidījuma "Bez Tabu" skatītājs Kristaps atklāj, ka mikrorajonā sajutis savādu smaku, tādēļ nolēmis atrast tās avotu. Pēc īsa brīža viņš nonācis līdz kādam notekgrāvim, kas pārsteidzis ar tur esošā ūdens krāsu.

Kristaps

Pirms pusstundas pastaigājos ar suni un biju šokā, ko uzgāju pie mājam netālu tekošajā strautiņā. Nāca smaka no tās puses, tāpēc piegāju papētīt. Tur no vienas pietekas spēcīga rūsganbrūna pieteka pietecēja. Mājās papētīju, un tā grava tek no Getliņu izgāztuves… Un ietek Daugavā pa vecu strauta gultni. Paskats traks…

Notekgrāvis ieskauj lielāko izgāztuvi Latvijā – Getliņus. No šejienes ūdens plūst cauri Rumbulai, līdz nonāk Dārziņu mikrorajonā. Pēc tam ietek Daugavā.

Apsekojot norādītās vietas, "Bez Tabu" nekonstatē skatītāja norādīto smaku, tomēr vizuāli piesārņoto notekgrāvi izdodas atrast. Vietā, kur savienojas divi notekgrāvji, izteikti var redzēt ūdens krāsas atšķirību.

Pēc saņemtās ziņas no raidījuma "Bez Tabu", Valsts vides dienesta speciālisti paņēmuši ūdens paraugus trīs vietās – pie Getliņiem, vietā, kur saplūst abi notekgrāvji, kā arī pirms ieplūšanas Daugavā. Rezultāti gaidāmi tuvākajā laikā.

Kalvis Avotiņš

Valsts vides dienesta Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs

Arī iepriekš esam saņēmuši informāciju par fekālo ūdeņu, neattīrītu notekūdeņu raksturīgu smaku. Vērsām uzmanību vietējai pašvaldībai. Jāakcentē, ka šī mazdārziņu teritorija ir ar savu specifiku. Notekūdeņu kanalizācijas risinājumi tur nav centralizēti. Šīs decentralizētās sistēmas noteikti ietekmē arī novadgrāvjus un Daugavu.

Brūnganā ūdens krāsa saistīta ar purvaino apvidu gan pašu Dārziņu teritorijā, gan arī pie Getliņiem. Tieši blakus izgāztuvei notiek purva izstrāde. Purva notekgrāvis tek gar izgāztuvi.

Izgāztuve pagājušā gadā Rīgas ūdens sistēmā iesūknēja vairāk nekā 90 tūkstošus kubikmetrus piesārņota ūdens. Tie tiek novadīti līdz Bolderājai, kur tos attīra. Grāvjos esošais ūdens lielākoties ir no blakus esošā purva, tam pievienojas lietusūdens, kas notek no izgāztuves kalniem.

Baiba Rosicka

"Getliņi Eko" projektu vadītāja

Visi ražošanas notekūdeņi jeb infliltrāts (lietus ūdens, kas izfiltrējas cauri atkritumu kalnam) tiek nodots "Rīgas ūdenim" pa spiedvadu. Tie tiek attīrīti, vidē netiek novadīti jau kopš 2016. gadā. Ņemot vērā vēsturisko piesārņojumu, kad vairāk nekā 30 gadu vecā atkritumu krātuve šeit tika izvietota bez jebkādām vides aizsardzības prasībām, tam ūdenim (kas veidojas zem vēsturiskās krātuves) ir paaugstināts piesārņojums. Tas nav smakojošs.

Izgāztuves apsaimniekotāji reizi ceturksnī ņem notekgrāvju ūdens paraugus. Rezultātos atklājas arī smago metālu klātesamība. Teritorija ap izgāztuvi skaitās piesārņota. Padomju laikos, veidojot izgāztuvi, pārāk neaizrāvās ar vides aizsardzību.

Šobrīd neesot instrumentu, lai novērstu vēsturiskā piesārņojuma nonākšanu vidē.