Kristians Brekte jau pirms 3 gadiem pārsteidza sabiedrību uzgleznojot visai izaicinošu murāli uz Rīgas 40. vidusskolas sienas.
Šis gan nav vienīgais video, kas samulsinājis sabiedrību. Mākslinieks ir Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītājs un asociētais profesors. Dodamies uz Mākslas akadēmiju, kur sastopam arī Brektes studentus. Viņi par pasniedzēju pauž tikai labus vārdus.
Mākslas zinātniece Astrīda Rogule nesaprot sabiedrības nosodījumu, viņa gan video nenoskatījās līdz galam, jo Brektes rādīto recepti zinot, tomēr tas šķitis uzjautrinošs.
Vēršamies pie Mākslas akadēmijas vadības, lai noskaidrotu, kā vērtē pasniedzēja uzvedību sociālajos tīklos, taču saņemam atbildi, ka par Kristiana Brektes veidotajiem video, komentāru var sniegt tikai tās autors.
Mākslinieks neatsaucas uz aicinājumu savu viedokli paust kameras priekšā vai attālinātā intervijā. Saņemam rakstisku vēstuli. Brekte atgādina, ka Lieldienas ir ne tikai kristīgie svētki, bet arī pagāniski.
Sakarā ar šobrīd pret maniem kulinārijas video vērstajiem komentāriem, jāsāk ar to, ka sabiedrība, atšķirībā no mākslas nozares, vēl aizvien nav vienojusies par mākslas definīciju. Satraucošs ir fenomens, ka cilvēki bez izpratnes un nozares izglītības pieņem, ka zina, kas ir un kas nav māksla. Nepastāv jautājuma forma, domas un uzskatu fleksibilitāte, iestājas kategoriskums. Atgādināšu, ka viens no Padomju savienība saukļiem bija "māksla pieder tautai". Ieva Rupenheite vienā no saviem rakstiem skaidro frāzes būtību: "Ierastais skaidrojums ir aptuveni tāds – ja tautas masām kādas mākslas izpausmes nav saprotamas, tātad tās nav atbalstāmas vai arī – tās ir pat kaitīgas, naidīgas utt." Rodas jautājums "vai mūsu valsts politiķi pārstāv šo padomju ideoloģiju un turpina to izplatīt, atraujot sabiedrību no Rietumu filozofiskajiem un mākslinieciskajiem sasniegumiem mākslas fenomena pētīšanā un attīstībā?"
Tāpat mākslinieks atgādina, ka Lieldienas ir ne tikai kristīgie svētki bet arī pagāniski.
Visiem tiem, kuru reliģiskās jūtas tika aizskartas, rodas jautājums, kas tieši viņus aizskāra? Mana lielā, antikvārā reliģisko objektu kolekcija video fonā? Jēzum piedēvētā palīdzība kulinārijā? Vai tiešām, Jēzus, kurš palīdzēja nabagiem un dziedināja slimos, būtu par augstprātīgu, sniegt man palīdzīgu roku sagriezt sīpolus? "Vienmēr, kad valsts pārstāj uzmanīt reliģijas, tās nekavējoties izmanto situāciju, lai pašas kontrolētu valsti." (Mag. iur. Ringolds Balodis)
Brekte uzsver, ka mūsu tautas paražās ir daudz vērojama elektika – ietekme gan no tradicionālās kultūras, gan kristietības. Viņš skaidro, ka tradicionālā kultūra nav tikai Dziesmu svētki.
Mūsu tautai ir saglabājies tāds rets kultūras mantojums kā buramvārdi. Nesen tika laista klajā arī pētnieka Aigara Lielbārža monogrāfija par šo tēmu. Citi dejo tautu dejas, es pētu buramvārdu tradīciju. Mana radošā kulinārā prakse nav atraujama no manā mākslā pētīto tēmu konteksta. Tajās ir dažādi iedvesmas avoti, kurus esmu padziļināti pētījis, piemēram, gan death metāla žanrs, gan mākslas vēsturē izmantotie simboli un to nozīme. Simbols dažādos kontekstos nozīmē dažādas lietas. Visiem labi zināms, kas notiek ar nabaga ugunskrustu.
Astrīda Rogule piebilst, ka māksliniekam vienmēr paticis provicēt sabiedrību un arī šoreiz viņam tas ir izdevies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
