Caurs jumts, ceļš bedrēs, logi aizsisti ar finieri: rīdzinieki sūdzas par apsaimniekotāju; gāzt no troņa neizdodas
Varētu šķist, ka tiem, kuri dzīvo Rīgas centrā, daudzdzīvokļu namā ar plašiem dzīvokļiem, ir paveicies, tomēr daļai Krišjāņa Valdemāra ielas 76. nama iedzīvotāju drūms vaigs, jo viņus ilgstoši neapmierina apsaimniekotājs, kurš nerūpējoties par namu, neatskaitoties par kopējās naudas izlietojumu un uzkrājumu. Gāzt no troņa iedzīvotājiem viņu neizdodas.
Nauda iekrīt kā necaurredzamā akacī, akūti nepieciešamos remontdarbus neveic, bet par paveiktajiem darbiem un mājas uzkrājumu neatskaitās – šādus un citus pārmetumus apsaimniekotājam "DzĪKS KRIŠJĀNIS" velta daļa Krišjāņa Valdemāra ielas 76. nama iedzīvotāju.
Jau sen bija jāsasauc sapulci, lai izskaidrotu, kur paliek finanses, bet tas netiek darīts. Ar mums nekonsultējas, kādas mums ir vajadzības, nerāda tāmes, nestāsta par iztērētajiem līdzekļiem. Mēs vairākkārt esam prasījuši pat rakstveidā pierādīt un parādīt, kur iztērēti līdzekļi.
Uzklausītie dzīvokļu īpašnieki norādīja, ka jumts, piebraucamais ceļš brēktin brēc pēc remonta, automašīnu stāvlaukums pēc paplašināšanas, piegulošā teritorija pēc labiekārtošanas, kāpņu telpas logu ailes – pēc jauniem logiem (daudzas aizsistas ar finieri). Daļa iedzīvotāju sapņo arī par mājas renovāciju. Uzklausītie raidījumam stāstīja, ka apsaimniekotājs neredz vai nevēlas redzēt mājas sāpīgākās problēmas. Lai gan svarīgas likstas ilgstoši gaida risinājumu, tiek mainītas kāpņu telpu durvis. Tās pēc skata ir dārgas, bet, pēc uzklausīto domām, nav tik ļoti nepieciešamas, kā citi remontdarbi. "Par durvīm nav nedz tāmes, nedz cenu aptaujas. Arī par to neko nezinām," sacīja iedzīvotājs Valdis.
Uzņēmīgākie iedzīvotāji vēlas gāzt no troņa esošo apsaimniekotāju un izraudzīties jaunu, bet līdzšinējie centieni cietuši fiasko, jo nav izdevies savākt balsu vairākumu. Kā norādīja iedzīvotāji, vairāki desmiti dzīvokļu īpašnieku ilgstoši izīrē savus mitekļus, paši neliekas ne zinis par mājā notiekošo un uzticējuši pilnvaras ar savu balsi rīkoties apsaimniekotājam "DzĪKS KRIŠJĀNIS". Tieši daudzās pilnvaras garantē ļoti stabilu varu, bet iedzīvotājiem, kuri vēlas ko manīt, traucē savākt balsu vairākumu.
Ar šo namu nesaistīts eksperts, Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš norādīja, ka likums ļauj apsaimniekotājam rīkoties ar neierobežotu skaitu pilnvaru, bet uzskata, ka ar normatīvajiem aktiem būtu jāuzliek par pienākumu tās apstiprināt pie notāra, lai nebūtu šaubu, ka pilnvaras iegūtas leģitīmi.
Ļoti bieži, domāju, ka arī šajā gadījumā, tās ir ar roku rakstītas pilnvaras. Tas rada problēmas, šaubas.
Peipiņš norādīja, ka apsaimniekotājam jāpilda likumā noteiktais – jāatskaitās par mājas iedzīvotāju uzkrājumu, iztērētajiem kopīgajiem līdzekļiem. "Likumā pateikts, ka atsaitēm jābūt, bet Latvijā ļoti daudzi pārvaldnieki, kuri no pārvaldīšanas procesa teorētiskās daļas ir diezgan tāli vai to nepārzina, to nedara," sacīja Peipiņš.
"Bez Tabu" sazinājās ar "DzĪKS KRIŠJĀNIS" valdes priekšsēdētāju Konstantīnu Akeldamu. Viņš nevēlējās komentēt iedzīvotāju pārmetumus kameras priekšā. Rakstveida atbildē viņš noraidīja pārmetumus par neatskaitīšanos par līdzekļu izlietojumu un mājas uzkrājumu. Tāpat viņš norādīja, ka iedzīvotāji jauc apsaimniekošanas maksu, kas paredzēta ikdienas pārvaldīšanai, ar naudu par remontdarbiem. Iedzīvotājiem vienoties par nepieciešamajiem remontdarbiem ir ļoti grūti, norādīja apsaimniekotājs.
Atskaites notiek sapulcēs un tās šai mājai ir divu veidu – biedru kopsapulces kooperatīva biedriem, kur tiek apstiprināti kooperatīva gada pārskati un citi ar to saistītie jautājumi, kā arī dzīvokļa īpašnieku kopsapulces, kurās tiek lemts par nepieciešamajiem remontdarbiem un citiem kopības jautājumiem. Ne visi mājas dzīvokļu īpašnieki ir biedri. Diemžēl, ja biedru sapulces norit raiti, tad kopsapulces, lai nobalsotu par remonta darbu veikšanu diezgan problemātiski. No brīža, kad sāku šo namu pārvaldīt un pirmoreiz jau 2017.gadā lūdzot īpašniekus lemt par jumta remontu un siltināšanu, jo ir lieli siltuma zudumi, kā arī liftu nomaiņu, teritorijas labiekārtošanu u.t.t., nav izdevies ne reizi vairākumam nobalsot. Redzēsim, kā būs šogad. Lielākais pretestības cēlonis, protams, ir finansiālais aspekts, jo daļai nama iedzīvotāju ir grūtības maksāt rēķinus, ko apliecina maksājumu kultūra, kad ikmēneša rēķinu piektdaļa tiek maksāta, neievērojot termiņu, kā arī uzskats, ka remonta darbi ir jāsedz no apsaimniekošanas maksas. Pie šādas apsaimniekošanas maksas, nodrošinot obligātās pārvaldīšanas darbības, nav iespējams nofinansēt jumta siltināšanu, liftu nomaiņu, logu nomaiņu un vēl citas ēkai esošās problēmas. Kolīdz īpašnieku vairākums būs apradis ar domu, ka sava īpašuma remonts, atjaunošana gulstas uz paša finansiāla ieguldījuma pamata, vai gatavi nobalsot par kredīta ņemšanu, kam pagaidām iebilst, tā varēs arī darbi sākties.
Zemāk Ekonomika ministrijas pārstāvja skaidrojums par to, kā valsts mudinās namu apsaimniekotājus atskaitīties dzīvokļu īpašniekiem par ar kopīpašumu saistītajiem jautājumiem, kā arī – kādas, iespējams, drīz būs iespējas iedzīvotāju mazākumam panākt svarīgu procesu izpildi, pat ja tam nepiekrīt vairākums.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
