Inese veselības problēmu dēļ reti iziet ārā no dzīvokļa, taču kādā ziemas dienā pa logu redzējusi, ka pagalmā rosās sētnieki un zāģē seniores iemīļotos kokus. Inesei asaras sariešas acīs, iedomājoties, ka šopavasar pagalms izskatīsies pavisam citādāks.
Inese uzskata, ka sētnieki bez dzīvokļu saimnieku ziņas nevarējuši zāģēt kokus, jo zeme piederot iedzīvotājiem. Piemēram, Inese katru mēnesi maksā 10 eiro nomas maksu. Nedienas sākušās, kad nomainījušies sētnieki.
Arī Velga, kura mūsu ciemošanās brīdī nav mājās, telefona sarunā pauž sašutumu par notiekošo pagalmā.
Mums bija tāds gadījums, kad pīlādzis auga. Bija viens liels nokaltis zars. Kad es prasīju priekšniekam, vai nevarētu to zaru izzāģēt, viņš teica, ka mēs tādus zarus nezāģējam, tad mēs zāģējam visu koku.
Arborits komentē, ka, lai cirstu egles, ir jābūt Rīgas domes izsniegtai atļaujai.
Ir jāsaprot, cik resni ir atstātie egles celmi. Ja ir virs 20 cm diametrā, tad ir jābūt atļaujai. Ja zem 20 cm celmi, mājas īpašnieki paši var lemt cirst kokus vai ne. Kas attiecas uz ceriņiem – tie ir krūmi. Krūmu ciršanu mums nelimitē likums, ja apsaimniekotājs ir nolēmis tos krūmus cirst ziemā, tad viņš nocirtīs. Vai tas ir labi? Ja temperatūra bija līdz -7 grādi, tad viss labi, augs viņi, bet, ja -25, tad nav labi, tad apsals zāģējuma vietas. Bet viņi it kā krūmus neiznīcināja, tad vajadzētu ataugt.
Ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība "Zinātne" izdodas vienoties, ka komentārs tiks sniegts rakstiski, taču atbildi, kāpēc nozāģēti ceriņi un citi koki, tā arī nesaņemam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
