Ļusja divistabu dzīvoklī Rīgā, Purvciemā, dzīvo jau 60. gadu. Dzīvesbiedrs un dēls devušies mūžībā, tā nu savu 89. dzimšanas dienu sagaidītu vienatnē, ja vien ne nelūgtie viesi.
Sākotnēji nakts laikā pensionāre nav sapratusi, kas rada troksni dzīvoklī. Esot bijusi dzirdama dipināšana, skrāpēšanās. Citā dienā viņa pamanījusi uz grīdas nomestu maizes šķēli, kas izskatījusies apgrauzta.
Tas bijis brīdis, kad izteikt aizdomas par grauzējiem savām paziņām. Sirmgalve norāda, ka sākotnēji paziņas nav ticējušas par žurkām dzīvoklī, tomēr pēc izkārnījumu atrašanas domas mainījušas, taču apsaimniekotājs joprojām nav reaģējis.
Ļusja
nevēlas dzīvot kopā ar žurkām
Aptuveni mēnesi jau sadzīvoju ar žurkām. Zvanīju arī apsaimniekotājam, taču viņi neko nav iesākuši. Atradu, ka žurkas dzīvoklī nonāk caur lūku, kur atrodas skaitītāji. To kārtīgi aizlīmējām, tad tās sāka izmantot citu caurumu. Tagad tur priekšā pieliku metālu skrāpi.
Līdz šim gan žurkas dzīvoklī savām acīm nav redzējusi, tomēr atstātie izkārnījumi, piemēram, vannasistabā, neļauj šaubīties par grauzēju klātbūtni.
Ļusja
nevēlas dzīvot kopā ar žurkām
Tagad visus produktus paslēpju. Maizi arī lieku katliņā, lai nevarētu tikt klāt. Uz pannas izcepto apsedzu ar vāku, lieku virsū vēl kaut ko smagāku. Citreiz, kad sēžu virtuvē, dzirdu žurku pīkstēšanu, skrāpēšanos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Apsaimniekotāja pārstāve uzsver arī iedzīvotāju līdzatbildību pie žurku savairošanās. Piemēram, pie Ļusjas kāpņutelpas kāds novieto barību kaķiem, ko nesmādē arī grauzēji. Katrā ēkā reizi ceturksnī veic deratizāciju, Ļusjas namā ne tikai veikta ārkārtas deratizācija, bet arī aizvērti caurumi, kurus grauzēji izmantoja, lai nokļūtu dzīvokļos.
Inita Kabanova
"Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve
Es tiešām no sirds atvainojos par to, ka deratizācijas darbi nenotika tik ātri, cik vajadzētu. Esam saņēmuši kundzes pieteikumu, šobrīd darbi jau ir veikti, bet ne tik ātri, cik vajadzēja. Šobrīd mainām šī ārpakalpojuma sniedzēju, lai šādas situācijas vairs neatkārtotos. Ja žurkas ir nonākušas līdz dzīvoklim, jārīkojas ātrāk.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns norāda, ka žurkas un cilvēki viens otram līdzās dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Šobrīd tās meklē siltu vietu pārziemošanai.
Kaspars Kovaļenko
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes dekāns
Izmērs, kas nepieciešams žurkai, lai tiktu telpā, ir no viena līdz diviem centimetriem. Tas nav liels caurums. Ja žurkas galva tiek cauri, tad tiks arī pārējais ķermenis. Tas izskats patiesībā ir mānīgs, ķermenis ir diezgan pūkains. Šādas situācijas, kad, tuvojoties ziemai, žurkas vairāk parādīsies dzīvojamās mājās, katru gadu atkārtosies, tur neko nevar darīt. Ja kaut kur ir žurku populācija, tās migrē uz vietu, kur labāki dzīves apstākļi. Tā ir normāla situācija. Jādomā par to, kā samazināt pieejamās barības apjomu.
Ļusja dzīvoklī vairākās vietās izvietojusi žurku indi un ir gatava cīņai ar grauzējiem.
