"Esmu apčakarēts!" Mākslinieks Dobrājs vaino LU krāpniecībā; vecumdienās "sitas" par kompensāciju, ko paredz līgums
Izcilais latviešu gleznotājs Kārlis Dobrājs vaino Latvijas Universitāti (LU) krāpniecībā. Viņš vairāk nekā 30 gadu īrēja telpas LU piederošā daudzdzīvokļu namā Rīgā, Baznīcas ielā. Tur iekārtoja studiju, pirms tam vērienīgā pārbūvē ieguldot lielus līdzekļus. Īres nosacījumi paredz – ja līgums pēc termiņa beigām netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs Dobrājam atlīdzina pilnā apmērā telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas. Šogad LU konkrēto namu pārdeva par 3,5 miljoniem eiro, īres attiecības beidzās, bet LU ar mākslinieku nenorēķinājās.
Mākslinieku un mākslas cienītāju aprindās par izcilu gleznotāju sauktais Kārlis Dobrājs pagājušajā gadsimtā skoloja un iedvesmoja jaunos censoņus Mākslas akadēmijā, vēlāk arī LU, kur Pedagoģijas fakultātē dibināja un kādu laiku vadīja Mākslas katedru. Kopā ar dzīvesbiedri Intu Dobrāju viņš piedalījās LU rektoru portretu galerijas izveidē, ar ko LU lepojas vēl šodien.
Pēc darba attiecību izbeigšanas ar LU augstākās izglītības iestāde tā laika rektora Jura Zaķa personā ierādīja Dobrājam īres telpas LU piederošajā daudzdzīvokļu namā Rīgas centrā, Baznīcas ielā 5. "Ar rektoru mums bija ļoti labas attiecības. Viņš teica – paraksti līgumu, tevi no turienes neviens laukā nedabūs!" sarunā ar "Bez Tabu" atminējās Dobrājs.
Ar kādreizējo darba devēju – LU – Dobrājs vienojās, ka Baznīcas ielas nama īrētajās bēniņstāva telpās ierīkos darbnīcu. 90. gados daudz darba un naudas ieguldīts, lai savestu kārtībā postažu un iekārotu tur mākslas darbu kalvi, sacīja Dobrājs. Saskaņojot projektu ar LU, mākslinieks tur veica nopietnus būvdarbus, tai skaitā nesošo konstrukciju pārbūvi.
Pirms manis tur bija piemēslots. Tur dzīvoja bomži. Visā bēniņu stāvā bija jādublē sijas, tika secināts, ka jumta konstrukcija nepareizi uzbūvēta – uzlikta uz siju galiem, kas bija satrunējuši. Jumts bija jāglābj. Tas tika izdarīts visam stāvam.
Īres līgumu puses pagarināja ik pēc 10 gadiem. Vienmēr līgumā bija atrunāts – ja līgums pēc termiņa beigām netiek atjaunots vai tiek lauzts no īrnieka neatkarīgu apstākļu dēļ, izīrētājs Dobrājam atlīdzina pilnā apmērā telpās veikto neatdalāmo uzlabojumu izmaksas.
Šogad LU pārdeva konkrēto namu par 3,5 miljoniem eiro. "Līgums arī beidzās šā gada 31. maijā. Pēc tam, lai Dobrājs iet dirst!" tā mākslinieks tulko LU attieksmi pret viņu, kad īres attiecības tika izbeigtas.
Sākās lielāki sūdi nekā piektajā gadā! Prasīt man, slimam cilvēkam, invalīdam, lai es tā ņemu un aizeju? Kur es aiziešu?!
Grandiozs "uzmetiens" par teju 100 tūkstošiem eiro? LU noraida pārmetumus
Dobrājs radošo iedzīvi jau pārvedis uz citām telpām. Vienās no tām "Bez Tabu" sarunājās ar mākslinieku. Savulaik pārbūvējot bēniņus un jumta konstrukcijas, Dobrājs uzskata, ka teju saglābis namu, bet šogad, izvācoties no bēniņiem, viņš jūtas grandiozi "uzmests". Izvācoties cerēja saņemt līgumā atrunāto kompensāciju no LU par telpās veiktajiem neatdalāmajiem uzlabojumiem. Eksperts no uzņēmuma "Langes pils", kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu vērtēšanu, inspicēja telpas un secināja, ka atlīdzināmie izdevumi objektā vērtēšanas datumā (šā gada jūnijā) ir 93 200 eiro. LU gan nepiekrīt atlīdzināt izdevumus.
Tā ir bezprecedenta attieksme. Viņi [LU] nepilda līguma saistības. Mani brīdina, lai es ar izteicieniem uzmanos, jo, kamēr nav notiesāts, var būt tikai aizdomas. Bet nē – es saku, ka man ir nevis aizdomas, bet esmu apčakarēts!
Summa novērtējumā ir "uzpūsta", aprēķins veikts pēc nepareizas metodikas, raidījumam sacīja LU.
Dobrāja kunga gadījumā ir nedaudz žēl, ka situācija aizgājusi birokrātisku ceļu: ir piesaistīti advokāti no viņa puses, kuri ar mums komunicē. Pirmais [Dobrāja] solis nebija pareizs, vajadzēja nākt un sēsties pie sarunu galda un vienoties. Par šiem ieguldījumiem – jāsaprot, ka tie ir veikti pirms 30 gadiem. Civillikums skaidri nosaka procedūru, kā iestāde, šajā gadījumā LU, var atlīdzināt ieguldījumus. Jānovērtē katra ieguldījumu pozīcija, kā arī tas, kā tās ir amortizējušās (red.-nolietojušās) šo 30 gadu laikā. Dobrāja kungs iesūtījis vērtējumu pēc tirgus vērtības, bet jāizmanto citu metodiku. Ja Dobrāja kungs būtu atnācis pie mums, mēs to viņam būtu paskaidrojuši, tad varētu pareizi novērtēt. Viņa pasūtītajā novērtējumā salīdzināts, cik tirgū maksā bēniņi bez izbūves, cik – ar izbūvi. Tā nav pareiza metode. Pēc šādas metodes likums neļauj atlīdzināt.
Tāpat LU sacīja, ka atlīdzību, lai kādu to aprēķinātu, izmaksāt apgrūtina vēl kāds juridisks šķērslis. LU skaidroja, ka pēc tam, kad maija beigās beidzās īres līguma termiņš, bet nams vēl nebija pilnībā nonācis jaunā saimnieka rokās, Dobrājam piedāvāts pagarināt līgumu uz mēnesi un tad to lauzt. No līguma pagarinājuma Dobrājs atteicās, informēja LU, norādot, ka tādējādi viņš teorētiski sev liedzis atlīdzību.
Taujāts, kāpēc atteicās no līguma pagarināšanas, Dobrājs raidījumam sacīja, ka, konsultējoties ar juristiem, saskatīja šādā viena mēneša līgumā zemūdens akmeņus, kas viņam liegtu cerēto kompensāciju. Universitātē sacīja, ka "tas rada juridisku neskaidrību, kā tālāk rīkoties. [..] Ja liekas, ka otra puse ir ienaidnieks, tā ir problēma. Dobrāja kungam vajadzēja pašā sākumā nākt pie mums, lai vienotos".
Dobrājs prāto cīnīties tiesā par kompensāciju, savukārt LU cer atrisināt strīdu bez tiesāšanās.
Zemāk ar strīdu nesaistīta advokāta Jāņa Mucenieka komentārs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
