Inčukalna pagasta iedzīvotājiem jau gadiem neesot pievedceļu uz viņu īpašumiem

Juris savu īpašumu Inčukalna pagasta Krustiņu ciemā iegādājies pirms 17 gadiem. Uz viņa māju pa kaimiņu īpašumu vedis ceļš. Bijis arī dokuments, kurš apstiprinājis, kaimiņu īpašumā ir servitūts un Juris ceļu ir tiesīgs izmantot.

Kad 2016. gadā kaimiņu īpašums pārdots, jaunais īpašnieks liedzis izmantot ceļu, pa kuru Juris iepriekš braucis. Izrādījies, saskaņā ar Inčukalna novada domes dokumentiem likums ļaujot kaimiņam liegt Jurim izmantot ceļu. Juris lūdzis pašvaldību problēmu atrisināt un legalizēt citu ceļu, pa kuru faktiski brauc. Ne tikai uz Jura īpašumu neesot ceļa, bet bez legāliem piebraucamajiem ceļiem dzīvojot deviņu māju īpašnieki.

                     Juris Dovjats

Mājas bez pievedceļa īpašnieks

Pēc izmisīgas cīņas ar Inčukalna pašvaldību par vienīgā piebraucamā ceļa izveidošanu deviņiem īpašumiem, 2016. gada 21. septembrī tika pieņemts lēmums par ceļa joslas gar A3 šoseju pārņemšanu bezatlīdzības lietošanā, ar mērķi izvedot piebraucamo ceļu deviņiem īpašumiem. Pamatojoties uz šo lēmumu, pašvaldības būvvalde izdeva man atļauju iebraucamā ceļa izbūvei ar pieslēgumu jaunbūvējamam pagasta ceļam. Es to izbūvēju par saviem līdzekļiem, bet tā lietderība un turpmākā izmantošana šobrīd ir apdraudēta, jo pagasta domes attīstības komitejas sēdē izteikts ierosinājums 2016. gada domes lēmumu atcelt. Neaprakstāms šoks par šādu rīcību.

Inčukalna novada domes priekšsēdētājs skaidro, ka problēmu risinot. Veiktas pārrunas ar dažādām iestādēm, lai varētu izveidot pievedceļu sadales joslā gar A3 šoseju. Īpašums, kur plānots ceļš, nav vis pašvaldības, bet valsts. Pašvaldība lūgusi gan AS "Sadales tīkls", gan VAS "Latvijas Valsts ceļi" izstrādāt tehniskos projektus. Tas izdarīts un secināts, ka šādu projektu  ilgtermiņā  neesot  iespējams realizēt dažādu apsvērumu dēļ. Pievedceļa risinājumu jāmeklē pašvaldībā, to arī darot. Cer, ka kopīgi ar ciema iedzīvotājiem to atradīšot.

Būvvaldes vadītājas viedoklis, ka jezgu ar servitūtiem esot ietekmējusi zemes reforma un gadu gaitā notikušās izmaiņas likumos. Arī tas, ka, iegādājoties īpašumus, savulaik netika pievērsta uzmanība, ka servitūts ir vien atzīmes veidā, nevis, kā tam būtu jābūt, servitūta tiesības ir nostiprinātas Zemes grāmatā ar līgumu, likumu vai tiesas spriedumu.

Juris ir sašutis, ka pievedceļa problēma tiekot risināta ļoti gausi. Iespējams, domnieki gribot to novilcināt vēl ilgāk, lai sagaidītu novadu reformu. Tikmēr pagasta iedzīvotājiem nav legālu iespēju., kā nokļūt uz savām mājām.