"Jāvazājas turpu šurpu kā tirgus vecenei!" Ģimene pikta par regulāri neiztukšotiem taromātiem
Ejot uz konkrēto veikalu, neskaitāmiem reižu tirdzniecības iestādes telpās izvietotais taromāts ir pilns un taru vairs nepieņem. "Un ar saviem maisiem esi spiests, vai nu iet atpakaļ mājās, vai meklēt taromātu kaut kur citur, bet tādu apkārtnē nav daudz. Vēl viens ir netālu "Maxima" veikalā. Un abi ir vienmēr pilni," ar pieredzēto dalās Linards.
Ģimenes galva sevi gan neuzskata par neveiksminieku, ja reiz regulāri uztrāpa brīdim, kad taromātos nav iespējams nodot iekrātās pudeles. Rīdzinieks ir pārliecināts, ka vainu jāuzņemas veikaliem. "Kāpēc tā apkalpošana ir tik slikta?" jautā Linards.
Vīrietis arī centies noskaidrot, kas notiek ar konkrēto taromātu veikalā Juglā un kālab tas biežāk nedarbojas kā darbojas, taču tā arī palicis bez atbildes.
Un tad es kā tāda tirgus tante atkal ar savām pudelēm velkos atpakaļ. Un varbūt arī no apkārtējo, kaimiņu puses tu jūties tā neērti. Nu, cik tad tu reizes nedēļā staigāsi ar tām pudelēm. Tad tu aizej, tad – atnāc, tad tu atkal aizej un atkal atnāc…
Nolemjam apsekot konkrēto "Mego" veikalu. Šoreiz gan uzsmaida veiksme un automāts darbojas kā nākas. Turklāt "apēd" visas korekti marķētās pudeles un izsniedz čeku par septiņiem iepakojumiem – 70 centus. Divas nepieņemtās pudeles saplacinām un iemetam līdzās taromātam novietotajā tvertnē.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cilvēkresursi. Depozītu punkta apkalpošana ir darbs, kas prasa papildus laiku un novirza no pamata pienākumiem. Šobrīd ļoti aktuāla problēma ir darbinieku trūkums, kas ir vērojams ne tikai "Mego" tīkla veikalos, bet visā nozarē kopumā.
Taromātus Latvijā un arī daudzviet citur pasaulē apkalpo konkrētā veikala darbinieki, kur taras pieņemšanas punkts arī izveidots, to uzsver SIA "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Depozīta sistēmas īstenotājs akcentē, ka tirgotājiem ir jāievēro likums un godprātīgi jāveic taromātu apsaimniekošana. Turklāt katrs tirgotājs arī saņem kompensāciju – jo vairāk taras, jo vairāk naudas. "Tā ir apsaimniekošanas maksa par katru konkrēto iepakojumu vienību. Mēs maksājam. Attiecīgi, jo vairāk iepakojumu, jo arī šī te maksa ir lielāka. Un šai apsaimniekošanas maksai ir jānosedz apsaimniekošana," turpina Stūrītis.
Tirgotājs par vienu taromatā ievietotu taru saņem aptuveni 2,2 centus. Piemēram, par 1000 pudelēm tirgotājs saņem 220 eiro.
Šobrīd lielai daļai tirgotāju tā ir uzlikta kā nasta. Ir atsevišķas vietas, kur šie te konteineri [taromāti] ir atsevišķi no tirdzniecības telpām, – ar tiem problēmu nav. Bet problēmas ir tur, kur tirgotājam uzspiež, ka viņa telpās ir jāizvieto depozīta punkts.
Arī uzrunātie veikalu tīklu "Rimi" un "Maxima" pārstāvji atzīst, ka arī pēc pusgada kopš depozīta sistēmas ieviešanas vēl joprojām ir dažādi izaicinājumi, piemēram, straujais un nepārtrauktais apgrozījuma pieaugums.
Abu veikalu tīklu pārstāvji uzsver, ka tiekot pat meklēti jauni darbinieki, kuri varētu pievienoties kolektīvam darbā uz pilnu slodzi tieši ar depozīta sistēmas taromātu apkalpošanu.
Stūrītis piekrīt, ka ne visu veikalu vadītājus apmierina taromātu apkalpošanas maksa, it sevišķi, ja konkrētajā tirdzniecības iestādē taras aprite ir neliela. "DIO" vadītājs uzsver, ka pēc pirmā depozīta sistēmas ieviešanas gada praksē tikšot apkopoti dati un izvērtēta ekonomiskā situācija, lai pārskatītu apsaimniekošanas kompensēšanas tarifus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
